Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pietuvinātais uzņēmējs Jevgēnijs Prigožins jeb "Putina pavārs", kura vārdu mediji saista ar privāto militāro kompāniju "Vagner", divos Rostovas apgabala cietumos karam Ukrainā savervējis aptuveni 1000 ieslodzīto. Par to, atsaucoties uz notiesātajiem vienā no šīm soda izciešanas vietām, vēsta portāls "Vot Tak".
Saskaņā ar Bataiskas cietuma ieslodzīto stāstīto uz ieslodzījuma vietu ar helikopteru ieradies pats Prigožins un vēl viens "Vagner" vadošais darbinieks Dmitrijs Utkins. Pirms šīs vizītes labošanas darbu kolonijas Nr. 15 vadība atslēgusi darbinieku videoreģistratorus, bet ieslodzītie nostādīti ierindā cietuma laukumā.
Prigožins uzrunājis notiesātos, brīvprātīgajiem pēc sešiem Ukrainā nokarotiem mēnešiem solot brīvību, kā arī motivējot viņus ar to, ka "ar ukraiņiem varēs darīt, ko grib, un par to nekas nebūs", raksta medijs. Taču par mēģinājumu bēgt vai padoties gūstā Prigožins piedraudējis ar nošaušanu.
Rezultātā no 1500 kolonijas ieslodzītajiem aptuveni 700 piedāvājumu pieņēmuši. Savukārt citā Rostovas apgabala kolonijā no 1000 ieslodzītajiem doties karot piekrituši 300, raksta "Vot Tak".
Mediji jau iepriekš ir rakstījuši, ka karam Ukrainā tiek vervēti Krievijas cietumnieki un ka ar to nodarbojas pats Prigožins. Līdz šim medijos bijušas ziņas par viņa vizītēm trīs cietumos Ivanovas apgabalā, kur, kā raksta "Radio Svoboda", izdevies savervēt 650 cilvēkus.
Rietumu avoti jau ir ziņojuši, ka okupanti saskaras ar akūtu personāla trūkumu karam Ukrainā un ka tiek meklēti dažādi veidi, kā palielināt karavīru skaitu. Cilvēki tiek pievilināti ar naudu, tāpat ASV avoti apstiprināja, ka ticamas ir ziņas par cietumnieku piesaistīšanu.
Par aktīviem centieniem piesaistīt vairāk brīvprātīgo, liecina arī portāla "Bumaga" ziņa, ka Sanktpētrburgas ierēdņi ieradušies vervēt brīvprātīgos dienestam bezpajumtnieku patversmē "Nočļežka".
"Nočļežka" ir Krievijā vecākā labdarības organizācija, kas palīdz bezpajumtniekiem. Par to, ka patversmē ieradušies pašvaldības pārstāvji, kas vēlējušies piedāvāt iemītniekiem parakstīt līgumu par dienestu armijā, medijam apstiprinājusi pati labdarības organizācija. Tiesa, iestādes vadība ierēdņiem to darīt nav ļāvusi.
Arī Sanktpēterburgas Frunzenskas rajona administrācijā šo informāciju nenoliedz, bet paskaidro, ka doties uz patversmi bijusi pašu konkrēto ierēdņu iniciatīva – viņu uzdevums esot pēc iespējas vairāk cilvēkus informēt par iespējām dienēt armijā uz līguma pamata.
Jāatgādina, ka 25. augustā Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu par Krievijas armijas skaitlisko palielināšanu par 137 000 karavīru. Vērotājiem gan nav skaidrs, kā ministrija šo prasību grasās izpildīt.
Augusta sākumā Pentagons lēsa, ka Krievijas spēki Ukrainā kā kritušos uz ievainotos ir zaudējuši 80 tūkstošus karavīru. Saskaņā ar Ukrainas jaunākajiem datiem karā krituši vairāk nekā 48 tūkstoši okupantu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
