Okupētajā Krimas pussalā pamanīta liela Krievijas militārās tehnikas kolonna, kas dodas Ukrainas kontinentālās daļas virzienā, piektdien ziņo medijs "Krim.Realiji".
Aculiecinieku filmētajā video redzama armijas kravas automašīnu kolonna, kas virzās pa šoseju "Tavrida" no Kerčas tilta.
Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņojusi, ka Krievija karam Ukrainā var piesaistīt vēl līdz 350 tūkstošiem karavīru, vēsta aģentūra UNIAN.
Militārā izlūkdienesta pārstāvis Vadims Skibickis skaidro, ka Krievijas armijai ir daudz vienību, kas nodarbojas tikai ar dažādu objektu apsardzi, spēcīgs kontingents ir Sīrijā. Krievijas militārās bāzes atrodas Armēnijā un Tadžikistānā, ir kontingents Kalnu Karabahā un Kazahstānā. Apvienojot visus šos resursus, tiek iegūti 300 – 350 tūkstoši vīru, ko var iesaistīt uzbrukumam Ukrainā, viņš secina.
Krievijas spēkiem kadru trūkums radies pēc lielajiem zaudējumiem, kas sākās jau kara pirmajās dienās, viņš papildina.
Skibickis stāsta, ka martā un aprīlī Krievijā nolemts kaujās iesaistīt tikai tos karavīrus, kas noslēguši līgumu. Taču, kad krasi pieaudzis kritušo un ievainoto skaits, Krievijā atradušies arvien mazāk tādu, kas vēlētos noslēgt līgumu par dienestu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.