Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai (ICRC) līdz šim nav izdevies piekļūt Ukrainas pilsētas Mariupoles aizstāvjiem, kuri nonāca gūstā pēc ilgstošas atrašanās aplenkumā "Azovstaļ" rūpnīcā, atzinis humānās palīdzības organizācijas ģenerāldirektors Roberts Mardini.
Sarkanā Krusta pārstāvji ir apmeklējuši simtiem ukraiņu un krievu gūstekņu, taču par vēl daudziem citiem organizācijai nav nekādas informācijas, Mardini teikto atstāsta raidsabiedrība BBC.
Saskaņā ar Ženēvas konvenciju abām konflikta pusēm ir jānodrošina piekļuve gūstekņiem, viņš atgādina.
Sarkanā Krusta pārstāvjiem līdz šim tā arī nav izdevies piekļūt aptuveni diviem tūkstošiem Mariupoles aizstāvju, kas padevās Krievijas gūstā pēc ilgstoša aplenkuma metalurģijas kombinātā "Azovstaļ", viņš atzīst.
"ICRC iesaistījās, lai panāktu viņu drošu izeju, mēs [pirms padošanās gūstā] visus reģistrējām ar domu, ka varēsim viņus apmeklēt. Taču tagad mums nav nekādas skaidrības, kas ar viņiem ir noticis. Piekļuve visiem tiem, kurus mēs reģistrējām un kuru personas dati mums ir, ir absolūta Sarkanā Krusta prioritāte," Mardini citē BBC.
Zināms, ka liela daļa gūstekņu atrodas cietumā Olenivkā netālu no Doneckas. Naktī uz 29. jūliju tur atskanēja sprādziens, kura rezultātā vairāk nekā 50 sagūstītie ukraiņi gājuši bojā. Savukārt viena no Mariupoli aizsargājušajām vienībām pulks "Azov" Krievijā atzīts par "teroristisku organizāciju", kas paver iespējas karavīru tiesāšanai.
Ostas pilsēta Mariupole jau no pirmajām Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienām nonāca aplenkumā. Vēlāk pretestība okupantiem turpinājās tikai metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā, kuru pilnīgs blokādes apstākļos bez apgādes aizsargāja Ukrainas karavīri. Neliels ieskats, kādi apstākļi bija "Azovstaļ" bunkuros, skatāms te.
Maijā pēc panāktas vienošanās "Azovstaļ" aizstāvji padevās gūstā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
