Dalībvalstīm turpinot bruņojumu un munīciju piegādāt Ukrainai, Eiropas Savienības (ES) ieroču krājumi izsīkst, pirmdien brīdinājis ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
"Dalībvalstu militārie krājumi ir, es neteiktu izsmelti, bet, lielā mērā noplicināti, jo mēs ukraiņiem esam nodrošinājuši lielu kapacitāti," Borela teikto debašu laikā ar ES likumdevējiem citē aģentūra AP.
"Tie ir jāpapildina. Labākais veids tos atjaunot, ir darīt to kopā. Tā būs lētāk," norāda Borels.
Pagājušajā nedēļā Čehijā ES aizsardzības ministri sprieda par veidiem, kā labāk apvienot militāros resursus un kā vairumā iegādāties munīciju un, piemēram, pretgaisa aizsardzības ieročus, kas joprojām ir nepieciešami Ukrainai.
Borels pirmdien arī kritizēja, viņaprāt, neizmantoto iespēju jau pirms gada vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākt Ukrainas karavīru apmācību ES, ko dažas dalībvalstis bija pieprasījušas.
"Diemžēl mēs to nedarījām un šodien nākas nožēlot. Mēs nožēlojam, ka pagājušajā augustā mēs neizpildījām šo prasību," atzīst Borels. Ja tas būtu darīts, "mēs būtu labākā situācijā", viņš uzskata.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
