78% eiropiešu atbalsta ekonomiskās sankcijas, ko Eiropas Savienība (ES) piemēro Krievijas valdībai, uzņēmumiem un privātpersonām, liecina 2022.gada vasaras "Eirobarometra" aptauja.
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, tāpat kā agrākos apsekojumos pilsoņi apliecina atbalstu ES reakcijai uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Gandrīz septiņi no katriem desmit aptaujātajiem jeb 68% atbalsta militāru iekārtu piegādes un nogādes Ukrainā finansēšanu. Absolūts respondentu vairākums ir apmierināti gan ar ES, gan savas valdības atbildi.
Tāpat "Eirobarometra" aptauja liecina, ka 65% eiropiešu ir optimistiski par ES nākotni, un tas ir trīs punktu pieaugums salīdzinājumā ar līdzīgu aptauju šā gada janvārī un februārī pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu. Pozitīvs priekšstats par ES tagad ir 47%, kas ir augstākais līmenis kopš 2009.gada rudens, bet 36% respondentu ir neitrāls viedoklis un 16% - negatīvs viedoklis par ES. Turklāt 49% eiropiešu sliecas uzticēties ES un 34% - savai valdībai.
Lielākā daļa ES pilsoņu piekrīt, ka ES ir jāiegulda atjaunīgos energoresursos, jāsamazina atkarība no Krievijas enerģijas avotiem un gāzes krātuves ES valstīs ātri jāuzpilda, lai nodrošinātu nepārtrauktu gāzes piegādi ziemā. Turklāt 85% uzskata, ka energoefektivitātes palielināšana samazinās atkarību no enerģijas ražotājiem ārpus ES, savukārt 83% atbalsta ES dalībvalstu kopīgu enerģijas iepirkšanu no citām valstīm, lai panāktu labāku cenu. 78% respondentu apgalvo, ka nesen ko darījuši, lai samazinātu savu enerģijas patēriņu, vai plāno to darīt tuvākajā nākotnē.
Pozitīvais priekšstats par Eiropas ekonomikas stāvokli kopš 2022.gada sākuma ir samazinājies par 5 procentpunktiem un tagad ir 40%. Lielākā daļa respondentu jeb 51% uzskata, ka Eiropas ekonomikas stāvoklis pašlaik ir slikts. Turklāt arī pozitīvais priekšstats par valsts ekonomikas stāvokli ir samazinājies par 5 procentpunktiem - līdz 34%, un 64% uzskata, ka valsts ekonomikas stāvoklis ir slikts. Lielākā daļa jeb 53% respondentu paredz, ka valsts ekonomikas stāvoklis nākamajos 12 mēnešos pasliktināsies.
Toties atzinība eiro aug un ir sasniegusi augstāko līmeni, kāds jebkad bijis: astoņi no katriem desmit respondentiem eirozonā un 72% ES atbalsta Eiropas ekonomisko un monetāro savienību un vienotu valūtu - eiro.
Vairāk nekā puse jeb 56% eiropiešu uzskata, ka ES lielākais ekonomikas stimulu kopums - "NextGenerationEU" - spēj efektīvi reaģēt uz pašreizējām ekonomikas problēmām.
Eiropiešu lielākās bažas atspoguļo pesimistisko priekšstatu par ekonomiku. Inflācija un energoapgāde gan valstu, gan ES līmenī ir strauji augusi un attiecīgi ierindojās pirmajā un otrajā vietā. Atbildot uz jautājumu par vissvarīgākajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras ES, vairāk nekā trešdaļa respondentu min cenu, inflācijas, dzīves dārdzības pieaugumu un energoapgādi, kā arī "starptautisko situāciju".
Cenu kāpums, inflācija, dzīves dārdzība šķiet arī viena no galvenajām valsts problēmām vairāk nekā pusei jeb 54%, tam ar 22% seko energoapgāde un ar 20% ekonomiskā situācija. Vairāk nekā seši no katriem desmit respondentiem apgalvo, ka karš Ukrainā ir nopietni ietekmējis viņu personiskās finanses.
Pilsoņi joprojām pozitīvi vērtē valstu un ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju. Vairāk nekā puse respondentu jeb 56% ir apmierināti ar pasākumiem, ko cīņā pret Covid-19 pandēmiju veikusi valdība un ES.
Apmierinātība ar reakciju gan ES, gan valstu līmenī ir palielinājusies arī 23 dalībvalstīs. Ir augusi arī uzticēšanās, ka ES nākotnē pieņems pareizus lēmumus, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, un tagad tā ir vairāk nekā seši no desmit.
"Eirobarometra 2022.gada vasaras standartaptauja" notika no 17.jūnija līdz 17.jūlijam klātienes aptauju un tiešsaistes sarunu veidā. 27 dalībvalstīs aptaujāti 26 468 ES pilsoņi.