Karš Ukrainā "ieiet kritiskajā fāzē", bet Eiropai priekšā ir smaga ziema ar iespējamiem energopadeves traucējumiem un pat civiliem nemieriem, laikraksta "Financial Times" slejā raksta NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mūsu vienotība un solidaritāte tiks nopietni pārbaudīta, jo ģimenes un uzņēmumi izjūt straujo enerģijas cenu un dzīves dārdzības kāpumu, ko izraisījis Krievijas brutālais iebrukums," skaidro amatpersona.
"Mums priekšā ir seši sarežģīti mēneši ar energopiegāžu atslēgšanas draudiem, traucējumiem un, iespējams, pat civilajiem nemieriem. Bet mums ir jāsaglabā savs kurss un jācīnās pret tirāniju – gan Ukrainas, gan mūsu pašu labā," uzsver Stoltenbergs.
Ģenerālsekretārs atzīst, ka par atbalstu Ukrainai mēs maksājam cenu, taču mūsu cena ir dolāros, eiro un mārciņās, kamēr ukraiņi maksā ar savām dzīvībām.
"Un mēs visi maksāsim daudz vairāk, ja Krievija un citi autoritārie režīmi ticēs, ka var nesodīti iebrukt kaimiņvalstīs un mīdīt starptautiskos likumus. Ja Krievija pārtrauks karu, būs miers. Ja Ukraina pārtrauks karu, tā beigs pastāvēt kā neatkarīga tauta. Mums ir morāls pienākums atbalstīt šo neatkarīgo demokrātiju Eiropas sirdī," skaidro Stoltenbergs.
Palīdzēšana Ukrainai stiprina arī mūsu drošību, viņš turpina. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins ir skaidri norādījis, ka vēlas noslaucīt Ukrainu no kartes un pārrakstīt Eiropas drošības kārtību. Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, kas ir četras reizes lielāka par Beļģiju, taču tā var turpināt tālāku agresiju pret kaimiņiem un uzbrukt pat NATO, viņš brīdina.
NATO pašlaik piedzīvo fundamentālākās atturēšanas un aizsardzības pārmaiņas kopš Aukstā kara laikiem, stiprinot klātbūtni austrumu flangā, simtus tūkstošus karavīru turot augstākā gatavības režīmā un turpinot ieguldīt augstās tehnoloģijās.
"NATO drošības garantijas neatstāj vietu Maskavas kļūdainiem aprēķiniem par mūsu spēju aizsargāt katru alianses teritorijas centimetru," uzsver NATO pārstāvis.
"Priekšā ir grūti laiki, bet mēs kopā jau iepriekš esam piedzīvojuši grūtības. Maksa par savu vērtību neaizstāvēšanu vienmēr ir lielāka. Ukrainas un mūsu nākotnes labā mums ir jāgatavojas ziemas karam," nobeidz Stoltenbergs.
Pilnu rakstu angļu valodā var lasīt šeit.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
