Krievijas okupētajā Ukrainas Krimas pussalā aviobāzēs notikušās eksplozijas bija ukraiņu raķešu triecienu rezultāts, atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku Valēriju Zalužņiju, vēsta aģentūra UNIAN.
To viņš atklājis ar ģenerālleitnantu Mihailu Zabrodski kopīgā rakstā.
Viņi atzīmē, ka galvenā kauju īpatnība Ukrainā ir nevis skaitliskā sastāva, līdzekļu un operācijas pret Ukrainu mērogu atšķirības, bet gan spēju disproporcija. Militāristi atzīst, ka nav iespējams uzreiz atņemt pretiniekam tik būtiskas priekšrocības, taču ir iespējas stāties pretī spējai rīkoties no attāluma.
"Runa, protams, ir par Ukrainas partneru ieroču sistēmu vai munīcijas ar atbilstošu darbības attālumu piegādēm," teikts rakstā.
Ģenerāļi skaidro, ka ir jāpielieto kompleksa pieeja artilērijas, raķešu spēku, taktiskās aviācijas, Jūras spēku un citu spēka veidu aprīkojuma nomaiņai. Šādas pieejas pareizības piemērs ir Ukrainas spēku panākumi karadarbības pārnešanai uz okupēto Krimas pussalu, teikts publikācijā.
"Mēs runājam par virkni veiksmīgu raķešu triecienu pa pretinieka aviobāzēm Krimā, galvenokārt par Saki aerodromu," skaidro militārpersonas.
Šī ir pirmā reize, kad Ukrainas amatpersonas ir tieši atzinušas savu saistību ar šiem sprādzieniem, turklāt atklāj ka tie bijuši raķešu triecieni.
Jau ziņots, ka 9. augustā Krimā notika sprādzienu sērija Saki aviobāzē, no kuras okupanti lidoja bombardēt Hersonas, Zaporižjas un Mikolajivas apgabalus. Ukrainas mediji ziņoja, ka iznīcinātas vismaz deviņas lidmašīnas.
Krievija neatzina, ka notikušais būtu bijis Ukrainas uzbrukums, bet apgalvoja, ka notikusi munīcijas detonācija. Šo versiju apšaubīja analītiķi. Savukārt Ukrainas amatpersonas savu saistību ar notikušo neapstiprināja, norādot, ka vajag uzmanīties ar "smēķēšanu neatļautās vietās" un paredzēja, ka sprādzieni Krimā turpināsies.
16. augustā Krimā atkal nogranda sprādzieni. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notikusi diversija pret noliktavā pie Džankojas. Augustā Krimā notikuši sprādzieni vairākos militārajos lidlaukos, noliktavās, kā arī bojāta loģistikas kapacitāte, ziņoja avoti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
