Zviedrijā notiek parlamenta vēlēšanas

Ilgu laiku galēji labējā partija "Zviedrijas demokrāti" (SD) uz Zviedrijas politiskās skatuves spēlējusi pārija lomu, taču tagad aptaujas liecina, ka vēlēšanās viņi varētu ierindoties otrajā vietā aiz sociāldemokrātiem. Tas nozīmē, ka labējiem, ja tie vēlas veidot valdību, no SD atbalsta nav iespējams izvairīties.

Sociāldemokrāti, kas Zviedrijas politikā atradušies dominējošās pozīcijās kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, šobrīd pie varas atrodas kopš 2014.gada.

Tomēr premjerministre Magdalēna Andešsone amatā atrodas tikai deviņus mēnešus. Neskatoties uz to, viņas vadībā valsts uzsākusi pievienošanās procedūru NATO, un aptaujās premjera bauda lielu popularitāti.

Aptuveni 55% zviedru vēlas, lai Andešsone paliktu valdības vadītāja krēslā, un tikai 32% dotu priekšroku viņas galvenajam sāncensim konservatīvās Moderātu partijas līderim Ulfam Kristersonam.

Tajā pašā laikā priekšvēlēšanu kampaņā dominējuši jautājumi, kas tuvāki labējiem, - noziedzības apkarošana, imigrantu integrācija un enerģijas cenu pieaugums.

Neskatoties uz plašo atbalstu Andešsonei, vēlēšanu iznākumu grūti prognozēt.

Saskaņā ar aptaujām kreisie var cerēt uz 48,6 līdz 52,6% balsu, kamēr atbalsts labējiem sasniedz 47,1 līdz 49,6%.

Sociāldemokrāti var paļauties uz zaļo, Centra partijas un galēji kreiso atbalstu, kamēr labējo bloku veido moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, kam nākas paļauties arī uz SD atbalstu.

Tomēr vienlaikus abi bloki cieš no iekšējām nesaskaņām, un tas acīmredzami sarežģīs nākamās valdības veidošanu.

2018.gadā, kad abi bloki kategoriski atteicās sadarboties ar SD, sociāldemokrātiem pēc vēlēšanām bija nepieciešami četri mēneši, lai izveidotu mazākuma valdību.

Tagad, kad tradicionālās labējās partijas izrādījušas gatavību savā pulkā uzņemt arī galēji labējos, "viena no konstelācijām iegūs vairākumu", sarunā ar aģentūru AFP norāda Stokholmas Universitātes politikas zinātnes profesors Jāns Teorels. "Pamatojoties uz aptaujām, ir neiespējami uzminēt - kura, taču viena no tām būs vairākumā."

SD politiskās izolācijas beigas un tās pārtapšana par lielāko labējo partiju, liecina par "milzu pārmaiņām zviedru sabiedrībā," atzīst kreisi orientētā laikraksta "Aftonbladet" komentētājs Anderss Lidbergs.

SD izveidojās no kādreizējās neonacistu kustības pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet pirmo reizi parlamentā iekļuva tikai 2010.gadā, iegūstot 5,7% balsu.

Partijas iestāšanās pret imigrāciju, vienlaikus aizstāvot zviedru lolotās labklājības valsts ideju, spējusi uzrunāt daudzus strādnieku šķiras pārstāvjus un pensionārus.

SD popularitātes pieaugums noticis paralēli ar masveida imigrāciju. Tikai pēdējās desmitgades laikā, Zviedrija, kuras iedzīvotāju skaits ir tikai desmit miljoni, ir uzņēmusi gandrīz pusmiljonu patvēruma meklētāju.

Tas atspoguļojies arī priekšvēlēšanas kampaņas jautājumos, norāda Lindbergs.

"Noziedzība un imigrācija ir priekšplānā un centrā, lai gan, ja palūkojas vēsturē, Zviedrijas vēlēšanas vienmēr attiekušās uz labklājību, ekonomiku, darbavietām. Tās ir tektoniskas nobīdes," uzsver žurnālists.

Andešsone amatā stājās, nomainot Stēfanu Levēnu, gan premjera, gan partijas līdera krēslā.

Kopš tā laika bijusī finanšu ministre izpelnījusies vēlētāju cieņu, demonstrējot spēju vadīt valsti ar stingru roku.

Lai gan iepriekš sociāldemokrāti dalību NATO uzskatīja par ko neiedomājamu, viņa spēja pārliecināt partijas biedrus, ka steidzami jālūdz uzņemšana aliansē, jo to prasa apdraudējums, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Tādējādi tikusi lauzta divus gadsimtus ilgusī Zviedrijas neitralitātes tradīcija.

"Daudz ļaužu pat starp tiem, kas nebalso par sociāldemokrātiem, uzticas viņai kā premjerministrei," norāda Teorels.

Sešus gadus pēc tam, kad sociāldemokrāti beidzot piekrita pāriet pie stingrākas imigrācijas politikas, Andešsone atzinusi, ka Zviedrija nav spējusi integrēt nolaistajās priekšpilsētās mītošos imigrantus.

Nesen viņa izsauca satraukumu zināmās aprindās, paziņojot, ka Zviedrijā nedrīkst veidoties "Somālijas pilsētas".

Aptaujas sociāldemokrātiem sola 28,5 līdz 30% balsu.

Iepriekšējās vēlēšanās 2018.gadā par sociāldemokrātiem balsoja 28,3% vēlētāju, un tas bija vājākais sniegums, kādu partija demonstrējusi visā savas pastāvēšanas vēsturē.

Tikmēr SD var cerēt uz 18,8 līdz 19,8% balsu, kamēr par moderātiem gatavojas balsot 17,6 līdz 18,1% zviedru.

Lai gan Kristersons joprojām tiek uzskatīts par galveno Andešsones sāncensi cīņā par premjera krēslu, SD izvirzīšanās otrā vietā, apsteidzot moderātus, viņam var izrādīties katastrofiska.

Galēji labējie var pieprasīt ministru portfeļus nākamajā valdībā, nesamierinoties ar lomu, kurā tiem atvēlēta vienīgi neoficiāla atbalsta nodrošina labējai mazākuma valdībai.

"Mēs vēlamies maksimālu ietekmi, un tāpēc ir skaidrs, ka mūsu starta pozīcijas ir atrašanās valdībā," sarunā ar AFP uzsvēris SD līderis Džimijs Okesons. "Citādi mūs piesaistīt valdībai izmaksās dārgi."