Ukraiņi Hersonā atguvuši 500 kvadrātkilometrus; sākusies kara trešā fāze  (7)

Tās ir vienas no pirmajām Ukrainas publiskotajām aplēsēm par pretuzbrukuma panākumiem valsts dienvidos pēdējās divās nedēļās.

Humeņuka piebilda, ka Visokopiļju, Bilohirku, Suhijstavoku un Miroliubivku tagad pilnībā kontrolē Ukrainas spēki.

Pēc Humeņukas teiktā, pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainas bruņotie spēki dienvidu virzienā iznīcinājuši vairāk nekā 1800 iebrucēju, vairāk nekā 500 bruņumašīnas, 122 tankus, divas lidmašīnas, divus helikopterus un aptuveni desmit spārnotās raķetes.

Viņa piebilda, ka Ukraina arī ilgstoši un cītīgu strādājusi, lai informētu ienaidnieka vienības par iespējām izkļūt no tā dēvētās specoperācijas, kurā viņi tikuši ievilkti.

Krievijas karavīriem, kuri nevēlas karot, ieteikts padarīt savas vienības nespējīgas karot, piemēram, sabojājot militāro aprīkojumu, un viņi informēti, kā pareizi nolikt ieročus un padoties.

Ar Ukrainas pretuzbrukumu sākusies kara trešā fāze, ko iespējamu padarījuši Rietumu piegādātie ieroči, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

Ministrs par to paziņoja pirmdien publicētā intervijā Francijas laikrakstam "Le Monde".

Pirmā fāze karā bija atturēt Krieviju no intensīvas uzbrukumu turpināšanas. Otrā fāze bija frontes stabilizēšana un ienaidnieka izturības pārbaudīšana, skaidroja ministrs. Trešā fāze ir pozīciju atgūšana, sākot ar valsts dienvidiem un ziemeļiem.

"Mūsu armijas komandieri ir izstrādājuši plānu, pamatojoties uz ieročiem, ko esam saņēmuši no mūsu partneriem: mēs sākām, izmantojot HIMARS mobilās artilērijas sistēmas [no ASV], lai nogrieztu ienaidnieka piegādes līnijas un iznīcinātu degvielas un ieroču noliktavas," paziņoja Rezņikovs.

Ministrs pavēstīja, ka arī Francija nesen apsolījusi Ukrainai jaunu palīdzības paketi.

"Es nevaru atklāt detaļas, bet tie ir ļoti labi elementi, es esmu apmierināts," sacīja Rezņikovs.

Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja, ka nedēļas nogalē atguvuši kontroli pār desmitiem apdzīvotu vietu, tai skaitā Izjumu.

"Tā būs kā sniega bumba, tā sāks ripot un ripot, kļūstot arvien lielāka un lielāka (..), un mēs redzēsim, ka pasaulē otrā lielākā armija būs spiesta atkāpties," sacīja Rezņikovs, solot pakāpenisku virzību uz priekšu.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas uzvara nozīmētu visu Krievijas iekaroto teritoriju atgūšanu, tai skaitā Krimas.

Ministrs paziņoja, ka Ukraina arī vēlas "skaidru plānu Krievijas reparāciju maksājumiem un atbildības noteikšanai par kara noziegumiem".

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pirmdien nosodījusi Krieviju par to, ka tā iebiedē cilvēkus, kas ir noskaņoti pret iebrukumu Ukrainā.

Pirms ANO Cilvēktiesību padomes sēdes ANO augstās cilvēktiesību komisāres vietniece Nada al Našifa nosodīja "iebiedēšanu, ierobežojošos pasākumus un sankcijas pret cilvēkiem (Krievijā), kas pauž iebildumus pret karu Ukrainā".

Šāda izturēšanās "grauj konstitucionāli garantēto pamatbrīvību īstenošanu, tostarp tiesības uz pulcēšanos, vārda un biedrošanās brīvību", norādīja Našifa.

ANO Cilvēktiesību padomes 51.sēde ilgs līdz 7.oktobrim. Našifa pašreiz izpilda augstās cilvēktiesību komisāres pienākumus, kamēr jaunais komisārs Volkers Turks nomainīs Mičelu Bačeletu, kura nolēmusi nepretendēt uz otro termiņu komisāres amatā.

Našifa sēdes atklāšanā pauda bažas par tiesību ievērošanu vairākās valstīs, bet sevišķi skarbi izteicās par Krieviju.

Viņa runāja par spiedienu pret žurnālistiem, interneta resursu bloķēšanu un cita veida cenzūru Krievijā, uzsverot, ka šāda rīcība nav savienojama ar mediju plurālismu un pārkāpj tiesības piekļūt informācijai.

Našifa aicināja Krieviju pārskatīt "ārvalstu aģenta" likuma paplašināšanu un atturēties no kriminālatbildības noteikšanas par "nedeklarētiem kontaktiem ar to valstu, ārzemju vai starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras tiek uzskatītas par vērstām pret Krievijas Federācijas "drošību"".

Vasarā Krievija vēl vairāk paplašināja likumu par ārvalstu aģentiem, atzīstot par tādiem visus, kas pakļauti ārvalstu ietekmei vai saņem materiālu vai kādu citu atbalstu no ārvalstīm.

Maskava izstājās no ANO Cilvēktiesību padomes aprīlī, kad padome bija nolēmusi apturēt Krievijas dalību tajā. Taču Krievija joprojām ir novērotāja valsts un iesaistās debatēs.

ANO Cilvēktiesību padome veic izmeklēšanu par iespējamiem Krievijas karaspēka Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem. Ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem gaidāms 23.septembrī.

Uz padomi tiek izdarīts spiediens izmeklēt tiesību pārkāpumus arī pašā Krievijā.

Tiesību aizstāvju organizācijas vēlas, lai tiktu iecelts īpašs ziņotājs, kas izpētītu situāciju, bet pagaidām neviena valsts nav piekritusi izvirzīt šādu rezolūciju.

Rietumu valstis bažījas, ka balsojumā šāds ierosinājums negūtu pietiekamu atbalstu un tas varētu radīt negatīvas sekas.

"Visi piekrīt, ka tāda vajadzība ir (..), bet mēs vēl neesam vienojušas par laiku," norādīja kāds Rietumu diplomāts.

"Neveiksmīgas rezolūcijas ietekme būtu jūtama ilgu laiku," piekrita kāds Eiropas diplomāts.