Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pirmdien nosodījusi Krieviju par to, ka tā iebiedē cilvēkus, kas ir noskaņoti pret iebrukumu Ukrainā.
Pirms ANO Cilvēktiesību padomes sēdes ANO augstās cilvēktiesību komisāres vietniece Nada al Našifa nosodīja "iebiedēšanu, ierobežojošos pasākumus un sankcijas pret cilvēkiem (Krievijā), kas pauž iebildumus pret karu Ukrainā".
Šāda izturēšanās "grauj konstitucionāli garantēto pamatbrīvību īstenošanu, tostarp tiesības uz pulcēšanos, vārda un biedrošanās brīvību", norādīja Našifa.
ANO Cilvēktiesību padomes 51. sēde ilgs līdz 7. oktobrim. Našifa pašreiz izpilda augstās cilvēktiesību komisāres pienākumus, kamēr jaunais komisārs Volkers Turks nomainīs Mičelu Bačeletu, kura nolēmusi nepretendēt uz otro termiņu komisāres amatā.
Našifa sēdes atklāšanā pauda bažas par tiesību ievērošanu vairākās valstīs, bet sevišķi skarbi izteicās par Krieviju.
Viņa runāja par spiedienu pret žurnālistiem, interneta resursu bloķēšanu un cita veida cenzūru Krievijā, uzsverot, ka šāda rīcība nav savienojama ar mediju plurālismu un pārkāpj tiesības piekļūt informācijai.
Našifa aicināja Krieviju pārskatīt "ārvalstu aģenta" likuma paplašināšanu un atturēties no kriminālatbildības noteikšanas par "nedeklarētiem kontaktiem ar to valstu, ārzemju vai starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras tiek uzskatītas par vērstām pret Krievijas Federācijas "drošību"".
Vasarā Krievija vēl vairāk paplašināja likumu par ārvalstu aģentiem, atzīstot par tādiem visus, kas pakļauti ārvalstu ietekmei vai saņem materiālu vai kādu citu atbalstu no ārvalstīm.
Maskava izstājās no ANO Cilvēktiesību padomes aprīlī, kad padome bija nolēmusi apturēt Krievijas dalību tajā. Taču Krievija joprojām ir novērotāja valsts un iesaistās debatēs.
ANO Cilvēktiesību padome veic izmeklēšanu par iespējamiem Krievijas karaspēka Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem. Ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem gaidāms 23. septembrī.
Uz padomi tie izdarīts spiediens izmeklēt tiesību pārkāpumus arī pašā Krievijā.
Tiesību aizstāvju organizācijas vēlas, lai tiktu iecelts īpašs ziņotājs, kas izpētītu situāciju, bet pagaidām neviena valsts nav piekritusi izvirzīt šādu rezolūciju.
Rietumu valstis bažījas, ka balsojumā šāds ierosinājums negūtu pietiekamu atbalstu un tas varētu radīt negatīvas sekas.
"Visi piekrīt, ka tāda vajadzība ir (..), bet mēs vēl neesam vienojušas par laiku," norādīja kāds Rietumu diplomāts.
"Neveiksmīgas rezolūcijas ietekme būtu jūtama ilgu laiku," piekrita kāds Eiropas diplomāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!