Kremļa ierēdņi, propagandisti un valsts mediji plaši apspriež sakāves iemeslus, kas ievērojami atšķiras no viņu iepriekšējās retorikas ar pārspīlējumiem vai safabricētiem Krievijas panākumiem.
Kremlis iepriekš nav atzinis, ka būtu ciesta sakāve pie Kijivas vai Zmijinijas salā. Toreiz tika skaidrots, ka no Kijivas jāatkāpjas, lai pievērstos prioritātei – Donbasa "atbrīvošanai", savukārt Zmijinijas salas pamešana tika skaidrota kā "labās gribas žests".
Krievijas Aizsardzības ministrija sākotnēji gāja to pašu ceļu un apgalvoja, ka spēki no Harkivas apgabala plānoti atvilkti, lai pārgrupētos un pievērstos Doneckas apgabalam, taču šī versija saskārās ar neticību un plašu kritiku tīmekļa vidē.
Tas, ka Kremlī atzīta sakāve pie Harkivas, ir daļa no plāna plašo kritiku par Krievijas armijas acīmredzamajām neveiksmēm novirzīt prom no Krievijas diktatora Vladimira Putina un vainu pārlikt uz Aizsardzības ministriju un militāro vadību, uzskata ISW.
Viens no Kremļa Starpnacionālo attiecību padomes locekļiem Bogdans Bezpalko pat paziņoja, ka briestošo uzbrukumu nepamanījušo militāro ierēdņu galvām ir "jābūt uz Putina galda".
Neveiksmes atzīšana Kremlī parāda, ka Putins vismaz daļēji ir gatavs atzīt un pat pieņemt Krievijas sakāvi un koncentrēties uz savas atbildības noliegšanu, secina eksperti.
Ukraina par pretuzbrukuma sākumu Hersonas apgabalā paziņoja 29. augustā, taču vēlāk kļuva zināms, ka vērienīga operācija notiek arī Harkivas apgabalā, kur okupantu spēki īsā laikā padzīti no plašām teritorijām. Kopš septembra sākuma ir atbrīvoti vairāk nekā 6000 kvadrātkilometri Ukrainas teritorijas un Harkivas apgabalā atkarotas vairāk nekā 300 apdzīvotas vietas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
