Pēdējās dienās Maskava uzstājīgi piedāvājusi Kijivai atjaunot miera sarunas, atsaucoties uz Ukrainas vicepremjeri Olgu Stefanišinu, vēsta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests. Tas notiek laikā, kad Krievijas spēki ir piedzīvojuši plašu sakāvi Ukrainas Harkivas apgabalā.
"Bija publiski un nepubliski mēģinājumi no dažādām Krievijas oficiālo pārstāvju grupām," Stefanišina atklājusi intervijā telekanālam "France-24". "Ukraina no sarunām nekad nav atkāpusies. Bet, ņemot vērā Krievijas Ukrainā pastrādāto noziegumu smagumu un noziegumu turpināšanos, sarunu sviras atšķiras no tām, kas bija februārī," citē BBC.
Tagad Krievija piedāvā sarunas, lai apturētu Ukrainas spēku virzību, viņa uzskata.
"Mēs šajā scenārijā nepiedalīsimies," uzsver vicepremjere, "Mēs ceram, ka kopā ar saviem partneriem spēsim īstenot mūsu militāro un diplomātisko dienas kārtību, un būsim gatavi sarunām, kad būs piemērots brīdis Ukrainai."
Esošā situācija ir jāizmanto Ukrainas deokupācijai, viņa papildina.
"Un tad mēs būsim gatavi sarunām, kas balstīsies nevis Krievijas ultimātos, bet uz kaut kā, kas ne tikai palīdzēs izbeigt karu, bet arī novērsīs nākamo karu mūsu zemē, kad Krievija būs spējīga atjaunot rezerves," skaidro Stefanišina.
Par miera sarunu tēmu pēdējās dienās, atsaucoties uz diktatoru Vladimiru Putinu, ieminējies arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. "Mēs neatsakāmies no sarunām, bet tiem, kas atsakās, ir jāsaprot, ka, jo ilgāk viņi ievelk šo procesu, jo grūtāk viņiem būs ar mums vienoties," atstāsta BBC.
Ukraina par pretuzbrukuma sākumu Hersonas apgabalā paziņoja 29. augustā, taču vēlāk kļuva zināms, ka vērienīga operācija notiek arī Harkivas apgabalā, kur okupantu spēki īsā laikā padzīti no plašām teritorijām. Kopš septembra sākuma ir atbrīvoti vairāk nekā 6000 kvadrātkilometri Ukrainas teritorijas un Harkivas apgabalā atkarotas vairāk nekā 300 apdzīvotas vietas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
