Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā ceturtdien atzina, ka vēlas, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem atbild Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) priekšā.
"Man ir svarīgi, ka Putins zaudē šo karu un ka viņš atbild par saviem darbiem," intervijā Vācijas laikraksta "Bild" telekanālam sacīja EK prezidente.
Nav šaubu, ka Ukrainā ir pastrādāti kara noziegumi, uzsvēra Leiena.
"Tāpēc es atbalstu pierādījumu apkopošanu", perspektīvā pastāvot iespējai, ka notiks process SKT, viņa skaidroja.
"Tas ir starptautiskās tiesiskās sistēmas pamats, ka mēs sodām par šādiem noziegumiem. Un galu galā Putins ir atbildīgs."
Vaicāta, vai Putins kādu dienu varētu stāties šīs tiesas priekšā, Leiena sacīja: "Es uzskatu, ka tas ir iespējams."
Kā vēstīts, Ukrainas spēkiem atbrīvojot okupētās teritorijas, gaismā nāk kārtējās liecības par Krievijas karavīru pastrādātajiem noziegumiem, tostarp nošaušanām un spīdzināšanām. Šoreiz Ukrainas robežsardze ziņo par piecu bērnu atbrīvošanu no kāda pagraba.
Tāpat ziņots, ka Ukrainas spēki kopš septembra sākuma guvuši panākumus pret okupantiem. Ukraina par pretuzbrukuma sākumu Hersonas apgabalā paziņoja 29. augustā, taču vēlāk kļuva zināms, ka vērienīga operācija notiek arī Harkivas apgabalā, kur okupantu spēki īsā laikā padzīti no plašām teritorijām. Kopš septembra sākuma ir atbrīvoti vairāk nekā 6000 kvadrātkilometri Ukrainas teritorijas un Harkivas apgabalā atkarotas vairāk nekā 300 apdzīvotas vietas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
