Kopš Maskavas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, tam sekojošajiem kara noziegumiem un okupantu militārā snieguma, Krievijas starptautiskais prestižs un ticība tās tiesiskumam strauji grūst, tāpat kā mīts par tās armijas varenību. Vēl viens apliecinājums Krievijas izmisumam un straujai krišanai bezdibenī ir ziņas par cietumnieku masveida vervēšanu karošanai Ukrainā.
Iepriekš mediju un aktīvistu ziņoto par vervēšanas kampaņu cietumos šonedēļ papildināja kāds video, kurā redzama ieslodzīto vervēšanas karam Ukrainā, ko veicot personīgi diktatoram Vladimiram Putinam pietuvinātais uzņēmējs Jevgēnijs Prigožins. Viņu uzskata par privātās militārās kompānijas "Vagner" vadītāju.
Ierakstā apstiprinājās iepriekš ziņotais, ka ieslodzītajiem par sešu mēnešu karošanu Ukrainā tiek solīta apžēlošana un brīvība, bet par dezertēšanu – nošaušana. Lieki piebilst, ka šādai cietumnieku sūtīšanai karot un apžēlošanai par to nav nekāda likumiska pamata. Tāpat kā ierakstā tiek atklāti norādīts uz iespējamiem ārpustiesas nāvessodiem, kas liek apšaubīt pēdējās ilūzijas par tiesiskumu Krievijā. To, kā cietumnieki minētajā video tika motivēti, var lasīt šeit.
Ukrainas Prezidenta biroja pārstāvis Oleksijs Arestovičs, komentējot šo video, pauda viedokli, ka tas ir apzināti nopludināts, lai popularizētu šos rekrutēšanas centienus. Savukārt ceturtdien par opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku sākotnēji izplatīto video izteicās pats Prigožins jeb "Putina pavārs".
Vispirms, tiešā veidā neapstiprinot video autentiskumu, ar paziņojumu klajā nāca Prigožina galvenās kompānijas "Konkord" preses centrs.
"Patiešām, mēs varam apstiprināt, ka video redzamais cilvēks ir zvērīgi līdzīgs Jevgēnijam Viktorovičam [Prigožinam]. Spriežot pēc viņa retorikas, viņš kaut kādā veidā risina jautājumus par specoperācijas uzdevumu izpildi, un, izskatās, ka viņam tas sekmīgi izdodas," "Konkord" paziņojumu citē raidsabiedrība BBC.
Savukārt 15. septembra vakarā preses dienests Krievijas sociālajā tīklā "Vkontakte"publicēja it kā paša Prigožina vārdus, kuros uzņēmējs aicina ļaudis izvēlēties – vai sūtīt karot savus bērnus, vai zekus (cietumnieks žargonā).
"Neapšaubāmi, ja es būtu ieslodzītais, es sapņotu par iespēju iekļūt šajā draudzīgajā kolektīvā, lai ne tikai izpirktu parādu pret Dzimteni, bet atdot to ar uzviju. Un pēdējā remarka: tie, kas nevēlas, lai PVK [privātajā militārajā kompānijā] karotu ieslodzītie, kas apspriež šo tēmu, kas neko negrib darīt un kuriem principā šī tēma nepatīk, sūtiet uz fronti savus bērnus. Vai nu PVK un zeki, vai jūsu bērni - izlemiet paši," tiek citēts Prigožins.
Šādā veidā karam varētu būt savervēti vismaz 10 tūkstoši ieslodzīto, intervijā "Currenttime" TV atklāja Cilvēktiesību aizsardzības fonda "Sēdošā Krievija" dibinātāja Olga Romanova.
Savukārt medijs "Baza" publicējis video, kurā redzama vairāku cietuma automašīnu kolonna Tambovas apgabalā. Saskaņā ar "Baza" ziņām tajā uz apmācībām pirms došanās karot tiekot vesti 400 savervēti cietumnieki.
Vērotāji gan ir skeptiski par Krievijas spējām ar naudas vai cietumnieku vervēšanas palīdzību nodrošināt pietiekamu dzīvā spēka daudzumu, lai spētu būtiski mainīt kara gaitu Ukrainā, tāpat kā jautājumus rada šādu brīvprātīgo kaujas efektivitāte.
Pēc pēdējām neveiksmēm Harkivas apgabalā Krievijai, ja tā karā vēl vēlas gūt būtiskus panākumus, bez vispārējas mobilizācijas neiztikt, raidījumā "Komandcentrs" sprieda Zemessardzes štāba kapteinis Jānis Slaidiņš.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
