15.septembrī Rīgā ikgadējās "Rīgas Dialoga" konferences ietvaros norisinājās Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotā diskusija "Transatlantiskā drošība: no Madrides līdz Viļņas samitam", kurā tika iezīmēts šī brīža globālās drošības vides raksturojums, apspriesta NATO un Eiropas Savienības pozīcija pret tādiem draudiem kā Krievija un Ķīna, kā arī analizēts Krievijas iebrukums Ukrainā.
Diskusijas moderators, LĀI direktors un Rīgas Stradiņa universitātes docents Kārlis Bukovskis jau sarunas sākumā iezīmēja to, ka NATO samiti noris gadu no gada un parasti sarežģīto ceļu to īstenošanā un darba kārtībā veido diplomāti, tomēr šis un nākamais gads ir citādāks. "Šoreiz visi iet šo ceļu un diemžēl, tās nav tika diplomātiskas sarunas, tā ir asiņaina un sāpīga pieredze daudziem, protams, visvairāk ukraiņiem, " sacīja Bukovskis.
"Krievijas iebrukums Ukrainā 24.februārī ir radījis ļaunumu ne tikai Ukrainai, bet visai pasaulei, tomēr tam ir bijusi arī labvēlīga ietekme tieši uz transatlantiskajām attiecībām," norādīja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta direktore Margarita Šešelgīte, uzsverot vairākus aspektus, kuros ASV un Eiropas valstu attiecības bija vājinātas, piemēram ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā, kad Eiropā valdīja neskaidrība par šī sabiedrotā plāniem drošības un aizsardzības sfērā. "Pēc 24.februāra radusies jauna realitāte. Tas atvēra acis daudzām valstīm, lai gan iepriekš daudzi neticēja pilna mēroga konvencionālajam karam," sacīja Šešelgīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
