Putina aprēķinu lielākā kļūda - Eiropas vienotība, norāda eksperti  (10)

Diskusijas moderators, LĀI direktors un Rīgas Stradiņa universitātes docents Kārlis Bukovskis jau sarunas sākumā iezīmēja to, ka NATO samiti noris gadu no gada un parasti sarežģīto ceļu to īstenošanā un darba kārtībā veido diplomāti, tomēr šis un nākamais gads ir citādāks. "Šoreiz visi iet šo ceļu un diemžēl, tās nav tika diplomātiskas sarunas, tā ir asiņaina un sāpīga pieredze daudziem, protams, visvairāk ukraiņiem, " sacīja Bukovskis.

"Krievijas iebrukums Ukrainā 24.februārī ir radījis ļaunumu ne tikai Ukrainai, bet visai pasaulei, tomēr tam ir bijusi arī labvēlīga ietekme tieši uz transatlantiskajām attiecībām," norādīja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta direktore Margarita Šešelgīte, uzsverot vairākus aspektus, kuros ASV un Eiropas valstu attiecības bija vājinātas, piemēram ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā, kad Eiropā valdīja neskaidrība par šī sabiedrotā plāniem drošības un aizsardzības sfērā. "Pēc 24.februāra radusies jauna realitāte. Tas atvēra acis daudzām valstīm, lai gan iepriekš daudzi neticēja pilna mēroga konvencionālajam karam," sacīja Šešelgīte.

"[Vladimira] Putina nodoms bija, ka Eiropa nepaliks vienota, viņš varēs ar to manipulēt un, ka viņš, veicot šo iebrukumu, netiks sodīts. Tas nenotika. Eiropas Savienība (ES) ir ātri un stingri reaģējusi. Četru dienu laikā tika pieņemts lēmums, tas ES kontekstā ir ātrs laiks, " skaidroja Šešelgīte. Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta direktore norādīja, ka lai arī brīžiem starp valstīm pastāv domstarpības, vienotība nav zudusi. Marija Šešelgīte pauda, ka ES veido strauju virzību uz domstarpību atrisināšanu un attiecību stiprināšanu ar ASV, piekodinot, ka tas jāizdara divu gadu laikā līdz ASV vēlēšanām - jāpalīdz Ukrainai uzvarēt un jānostiprina transatlantiskās saites.

Runājot par Putinu, Šešelgīte skaidroja, ka Krievijas prezidents ir racionāls, tomēr viņa aprēķini nebija pareizi. Putins esot gaidījis, ka Eiropas Savienības vienotība sabruks, Ukrainas institūcijas pārstās darboties, viņš ticēja, ka Ukrainas valdība aizbēgs un iedzīvotāji okupācijas spēkus sagaidīs ar ziediem, kas tā visnotaļ nenotika.

Pētniecības organizācijas "ASV Atlantijas padome" vecākais pētnieks Roberts Nuriks uzsvēra, ka Krievijas militārās spējas ir pamatīgi vājinātas. Bruņoto spēku personālsastāva zaudējumi ir ļoti augsti, tāpat ir ar ekipējuma zaudējumiem. "Nevienu no šiem [zaudējumiem] nebūs viegli atjaunot, bet tas nebūs arī neiespējami. Krievija ir liela valsts, tai ir sava rūpniecības industrija," skaidroja Nuriks. Viena no iespējām, kas pastāv, ir vispārējā mobilizācija, tomēr arī ja tāda tiktu veikta, pastāvētu dažādi riski, piemēram, politiski. Papildus tam, lai mobilizētu un pēc tam apmācītu iesauktos karavīrus, paietu seši līdz deviņi mēneši. Pētnieks norādīja, ka pamiera noslēgšana tikai dotu Krievijai iespēju pārgrupēties un uzsākt jaunus uzbrukumus.

Jautāts par to, vai jābaidās no konflikta eskalācijas, Nuriks atbildēja, ka Krievijai tam pietiktu ekipējuma, tomēr uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm būtu ļoti iracionāla rīcība, lai gan netīšas eskalācijas risks pastāv. "Piemēram, Krievijas tālās darbības raķetes nav pārāk precīzas un netieši var lidot Baltijas valstu vai Polijas virzienā," uzsvēra pētnieks, piebilstot gan, ka arī šāds scenārijs ir maz ticams.

Savukārt Ekonomikas un ārpolitikas studiju centra priekšsēdētājs un bijušais ģenerālsekretāra pārstāvis publiskajā diplomātijā NATO Takans Ildems skaidroja, ka Madrides samits bija vēsturisks un NATO darba kārtību transformējošs, uzsverot, pāreju uz stingrāku aizsardzības un atturēšanas politiku un liekot lielu uzsvaru uz kolektīvo drošību. Ukrainas kontekstā Ildems minēja, ka ir panākts būtisks sabiedroto individuāls atbalsts Kijivai.