Lietuva nekad neatzīs tā dēvētos referendumus par pievienošanos Krievijai, kurus paredzēts rīkot Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Plānotos referendumus viņš raksturoja kā "parodiju par demokrātiju".
"Krievijas rīcībā Doneckas, Luhanskas [apgabalos] un citās okupētajās Ukrainas teritorijās ir parodija par demokrātiju. Tas ir mēģinājums slēpt totalitārā režīma patieso seju. Šie reģioni ir un būs Ukraina, un Krievijas viltus referendumi ir nelikumīgi. Lietuva tos nekad neatzīs," Nausēdas teiktais citēts Lietuvas prezidenta preses dienesta paziņojumā..
Jau vēstīts, ka pašpasludinātās "Luganskas tautas republika" un "Doņeckas tautas republika" pirmdien paziņoja, ka 23.-27.septembrī rīkos referendumu par pievienošamos Krievijai. Par to pavēstīja pašpasludināto "republiku" vadoņi Leonīds Pasečņiks un Deniss Pušiļins.
Otrdien par šāda referenduma rīkošanu 23.-27.septembrī paziņoja arī Krievijas karaspēka okupētās Hersonas apgabala daļas okupācijas administrācija un okupētās Zaporižjas apgabala daļas okupācijas vara.
Šie paziņojumi izskanējuši pēc veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma, kas vainagojās ar okupēto Harkivas apgabala teritoriju atbrīvošanu.
Ukrainas Ārlietu ministrija, Centrālā vēlēšanu komisija un augstākās amatpersonas uzsvērušas, ka šiem tā sauktajiem referendumiem nebūs nekādu juridisku seku.
Plānus rīkot šādus "referendumus" nosodījušas daudzas pasaules valstis.
Šolcs runā ANO nosoda Krievijas imperiālismu
Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien runā ANO Ģenerālajā asamblejā apsūdzēja Krieviju neslēptā imperiālismā un apsolīja turpmāku militāru atbalstu Ukrainai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins "atteiksies no sava kara un imperiālistiskajām ambīcijām tikai tad, ja sapratīs, ka nevar uzvarēt", sacīja Šolcs, piebilstot, ka "viņš iznīcina ne tikai Ukrainu, bet arī pats savu valsti".
Šolcs sacīja, ka netiks pieņemts nekāds "diktēts miers" un ka Ukraina jāturpina apbruņot, lai atvairītu Krievijas iebrukumu.
"Mēs atbalstām Ukrainu ar visiem spēkiem -finansiāli, ekonomiski, ar labdarību un arī ieročiem," viņš uzsvēra.
Neilgi pirms kanclers devās no Vācijas uz Ņujorku, Berlīne apsolīja turpmākas ieroču piegādes Ukrainai no Bundesvēra krājumiem.
Kanclers sacīja, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir ne tikai katastrofa Eiropai, bet arī globālajai kārtībai un mieram pasaulē.
"Tāpēc bija tik svarīgi, ka 141 valsts šeit, šajā zālē, nepārprotami nosodīja Krievijas iebrukumu," teica Šolcs, atsaucoties uz martā notikušo ANO Ģenerālās asamblejas balsojumu pēc Krievijas uzbrukuma kaimiņvalstij.
Kanclers arī paziņoja, ka Vācija nolēmusi pretendēt uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu ar pilnvaru termiņu 2027.-2028.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
