Simtiem cilvēku sadega dzīvi vagonos – lielākā dzelzceļa katastrofa Padomju Savienībā

Gaiss dega ar zilu liesmu

Ap pulksten vieniem naktī abi pasažieru vilcienu sastāvi tuvojās Transsibīrijas maģistrāles 1710. kilometram. Vilcieniem nevajadzēja šajā posmā atrasties vienlaicīgi, bet tie dažādu iemeslu dēļ bija nokavējuši savu grafiku. Gāze pa to laiku bija nosēdusies pie dzelzceļa līnijas aptuveni kilometra garumā. Kas aizšķīla liktenīgo dzirksteli, nav zināms. Iespējams, tie bija vilcienu riteņi, vai arī kāds no pasažieriem izmeta pa logu izsmēķi. Lielākā daļa abu vilcienu pasažieru šajā brīdī gulēja, nomodā bija ļaudis, kas skatījās filmas vilciena "video vagonā". Izdzīvojušie atceras, ka vispirms vilcienā bija jūtama tāda kā spēcīga gāzes, kā degvielas smaka, bet tad notika milzīga eksplozija.

"Pēkšņi atskanēja sprādziens. Ieraugot šo apokalipses ainu, man šķita, ka ir sācies karš. Tas bija kaut kāds murgs! Mūsu vagons dega no iekšpuses un ārpuses. Es redzēju, kā ar zilu liesmu deg gaiss. Cilvēki skrēja pa uguns pārņemto vagonu gluži kā dzīvas lāpas, un kāds panikā uzkāpa man virsū, neredzot nevienu sev priekšā. Vēl dzīvi, gruzdošās drēbēs viņi lēca ārā pa sprādziena izsisto vagona logu. Visiem nācās mukt pa logu, jo durvis bija iesprūdušas un nevarēja atvērt.