ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja, ka valstis, kuras atsakās ieņemt konkrētu pozīciju Krievijas agresijas nosodīšanā, palīdz veidot "jauno imperiālismu", informē medijs "Politico".
Dažos no saviem spēcīgākajiem komentāriem kopš kara sākuma Makrons sacīja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu iezīmējusi "atgriešanos imperiālisma un koloniju laikmetā", un sacīja, ka pasaule saskārusies ar izvēli starp "karu un mieru".
Kamēr Rietumu sabiedrotie ir izrādījuši vienotu fronti pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, reakcija ir bijusi klusāka visā Āfrikā un Āzijā.
Dažas valstis ir nevēlējušās pārāk bargi nosodīt Krieviju, un šī tendence atspoguļojās balsošanā ANO. Aprīlī 58 valstis, tostarp Indija, Brazīlija, Dienvidāfrika un Indonēzija, atturējās balsojumā par rezolūciju, ar kuru Krievija tiktu atstādināta no ANO Cilvēktiesību padomes.
ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē, uzstājoties delegātiem no visas pasaules, Francijas prezidents atzina "netaisnības sajūtu", ko izjūt valstis, kuras skārušas kara sekas. Tāpat, viņš arī pauda spēcīgu brīdinājumu tiem, kas vēlas palikt "neitralitātes" stāvoklī.
"Es šodien gribu pateikt pavisam skaidri: Tie, kas atsakās paust savu pozīciju, pieļauj kļūdu, un tas nesīs vēsturisku atbildību," sacīja Makrons.
Cenšoties parādīt, ka Francija nav vienaldzīga pret konflikta ietekmi uz nabadzīgākajām valstīm visā pasaulē, Makrons savā runā arī paziņoja, ka Francija, sadarbojoties ar ANO Pasaules pārtikas programmu, finansēs Ukrainas kviešu transportēšanu uz Somāliju.
Kritiķi ir apsūdzējuši pašu Francijas prezidentu par to, ka viņš pilnībā neatbalsta Ukrainu, jo viņš ir pieņēmis lēmumu saglabāt sakarus ar Kremli, kā arī jāņem vērā iepriekšējie Makrona komentāri par "Putina sejas saglabāšanu" kara laikā.
Uzstājoties ANO sanāksmē, Makrons norādīja, ka turpinās "dialogu" ar Krieviju, lai "atgrieztos pie miera".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
