Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē ANO mītnē Ņujorkā apspriedīs iespējamas jaunas sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz Maskavas lēmumu izsludināt daļēju mobilizāciju.
ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels preses konferencē paziņoja, ka viņš "sasauc ārkārtas un speciālu neformālu sanāksmi" trešdienas vakarā (ceturtdienas rītā pēc Latvijas laika), lai koordinētu vienotu ES atbildi uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina "nepieņemamajiem" draudiem.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja reportieriem, ka sanāksmē tiks apspriesta Putina runa, kurā viņš paziņoja par rezervistu mobilizāciju un izteica aizklātus draudus par kodolieroču lietošanu saistībā ar karu Ukrainā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, telekanālam CNN komentējot Putina jaunos agresīvos izteikumus, sacīja, ka ES tāpēc vajadzētu noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.
Borels, kurš plāno ceturtdien teikt uzrunu par Ukrainu ANO Drošības padomes sanāksmē, sacīja, ka ES ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē "apspriedīs to, kā turpināt mūsu militāro atbalstu Ukrainai, kā turpināt spiediena izdarīšanu uz Krieviju". "Jautājums par sankcijām (..) noteikti būs darba kārtībā," viņš piebilda.
Borels asi kritizēja Putina izteikumus, sevišķi to, ka Krievija patur tiesības "lietot visus tās rīcībā esošos līdzekļus", lai aizsargātu valsti.
"Draudēšana ar kodolieročiem ir reālas briesmas visai pasaulei, un starptautiskajai sabiedrībai vajag reaģēt šo draudu priekšā," sacīja Borels.
"[Putins] mēģina iebiedēt Ukrainu un visas valstis, kas atbalsta Ukrainu. Bet viņš cietīs neveiksmi," atzina Borels.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
