Kazahstāna neizdos pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem bez Maskavas atļaujas

Kazahstānas parlamenta spīkers Maulens Ašimbajevs žurnālistiem Astanā paziņoja, tiesībsargājošo iestāžu un migrācijas dienesta amatpersonas strādā saskaņā ar likumu, apstrādājot ārvalstu pilsoņu, tai skaitā Krievijas pilsoņu lūgumus pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujām.

"Mūsu oficiālās institūcijas neizsniegs uzturēšanās atļaujas personām, kuras neiesniegs dokumentus, kas apliecina, ka viņu valstīm nav iebildumu pret viņu pārcelšanos uz Kazahstānu," sacīja Ašimbajevs.

"Kopumā valsts struktūras ir informētas par situāciju [kraso valstī ieceļojošo Krievijas pilsoņu skaita pieaugumu]. Mēs risinām sarunas par šo jautājumu," paziņoja spīkers.

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdienas paziņojuma par daļējo mobilizāciju tūkstošiem Krievijas pilsoņu pameta valsti, dodoties uz ārvalstīm, kur Krievijas pilsoņi var iebraukt bez vīzas, piemēram, Armēniju, Baltkrieviju, Gruziju, Serbiju, Kazahstānu un Mongoliju.

Kazahstānas amatpersonas aprīlī paziņoja, ka 2022. gada pirmajos četros mēnešos ir pieaudzis to Krievijas pilsoņu skaits, kuri lūguši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Kazahstānā, taču nesaistīja šo tendenci ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Ziņu aģentūra RBK pagājušajā mēnesī ziņoja, ka uz Kazahstānu šā gada aprīlī un maijā pārcēlušies 570 000 Krievijas pilsoņu, kas ir par gandrīz 30% vairāk nekā Kazahstānā uz dzīvi apmetušos Krievijas pilsoņu skaits no janvāra līdz martam.

Krievijas pilsoņiem, kas vēlas izvairīties no daļējās mobilizācijas, ko trešdien izsludināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ir tiesības lūgt patvērumu Eiropas Savienībā (ES), ceturtdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve.

"Šī ir bezprecedenta situācija," norādīja EK preses pārstāve migrācijas jautājumos Anita Hipera.

Katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi, viņa piebilda, norādot, ka ar ES dalībvalstīm jau tiek strādāts, lai atrastu kopīgu pieeju.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) vakar sociālajos tīklos pēc Putina paziņojuma par mobilizāciju paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.

19. septembrī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.

Vienlaikus jaunais regulējums nosaka vairākus izņēmumus, tai skaitā neliedzot ieceļošanu politiski vajātām personām vai citu humānu situāciju gadījumos. Ieceļošana ir atļauta ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices uzturēšanās atļaujas vai Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētājiem.