Krievijas Aizbaikāla novadā mobilizācijas dēļ ievieš sauso likumu  (8)

Alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegums ieviests Gornijas un Borzjas pilsētās, kā arī novada galvaspilsētas Čitas Pesčankas rajonā, teikts novada valdības lēmumā.

Lēmums pieņemts saistībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu par "daļējo mobilizāciju".

Visās Aizbaikāla novada pašvaldības alkoholiskos dzērienus aizliegts tirgot 300 metru rādiusā ap kara komisariātiem. Izņēmums noteikts vienīgi sabiedriskās ēdināšanas vietām un beznodokļu veikaliem.

Valdības rīkojumam nav beigu termiņa. Tas noteikts uz Putina izsludinātās mobilizācijas periodu, un arī tam nav beigu datuma.

Gornijā, Borzjā un Pesčankā atrodas armijas daļas, norāda portāls "Taiga Info".

Savukārt medijs "Nexta" ziņo, ka piedzērušies mobilizētie Krievijas "tēvzemes aizstāvji" sāka kautiņu savā starpā. "Šķiet, ka ne visi sasniegs fronti," situāciju komentē medijs.

Kopš kara Ukrainā sākuma pilsoniskās sabiedrības vajāšana Krievijā sasniegusi jaunu līmeni, secināts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojumā.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājušās represijas pret opozīciju, plašsaziņas līdzekļiem un neatkarīgajām organizācijām.

"Krievijas varas iestāžu galvenā stratēģija ir balstīta uz iebiedēšanu," savā analīzē, kas ceturtdien tika prezentēta Vīnē, uzsvēra vācu juriste Angelika Nusbergere.

Jūlijā 38 no 57 EDSO valstīm uzdeva Nusbergerei izstrādāt ziņojumu par cilvēktiesībām, tiesiskumu un demokrātiju Krievijā. Maskava atteicās ar viņu sadarboties un neļāva viņai ierasties Krievijā. Nusbergeres izmeklēšana balstījās intervijās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī ar bijušajām un pašreizējām Krievijas amatpersonām, kuru vārdi netiek atklāti viņu drošības dēļ.

Ziņojumā teikts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins tieši kontrolē visas tiesībaizsardzības iestādes. Kopš viņa otrās prezidentūras sākuma 2012.gadā ir pieņemti daudzi represīvi likumi. Tikmēr propaganda un vardarbība ir radījusi "baiļu un iebiedēšanas atmosfēru".

Nusbergere aicināja EDSO sniegt mērķtiecīgu atbalstu Krievijas žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem un juristiem, kuri ir aizbēguši uz ārzemēm, lai būtu drošībā. Viņa ieteica ANO Cilvēktiesību padomei Ženēvā iecelt ekspertu, kas novērotu situāciju Krievijā.