Protesti pārņēma Islāma Republiku pēc jaunas sievietes nāves laikā, kad viņa atradās policijas apcietinājumā.
Lai gan joprojām nav skaidrs protestu apjoms vairākos desmitos Irānas pilsētu un mazpilsētu, šī demonstrāciju kustība ir plašākie nemieri valstī kopš 2019. gada, kad tiesību grupas ziņoja, ka vardarbīgās represijās tika nogalināti simtiem cilvēku, atzīmē medijs.
Irānas valdība ir arī traucējusi piekļuvi internetam, pastiprinot ierobežojumus tādām populārām platformām, kuras izmanto mītiņu organizēšanai, piemēram, "Instagram" un "WhatsApp".
Krīze Irānā sākās cilvēkiem paužot neapmierinātību saistībā ar gados jaunas sievietes Mašas Amini nāvi, kuru pagājušajā nedēļā Teherānā arestēja valsts morāles policija par to, ka viņa bija pārkāpusi tās stingri noteiktos ģērbšanās likumus. Viņas nāve ir izraisījusi asu nosodījumu no Rietumu valstīm un Apvienoto Nāciju Organizācijas.
Policija paziņoja, ka Amini nomira sirdstriekas dēļ un ka pret viņu neizmantoja vardarbību. Taču sievietes ģimene šo varasiestāžu sacīto ir apšaubījusi.
Irāna nesenā pagātnē ir cīnījusies ar protestu viļņiem, galvenokārt ilgstošas ekonomiskās krīzes dēļ, ko saasināja ar tās kodolprogrammu saistītās ASV sankcijas. 2019. gada novembrī valstī notika nāvējošākā vardarbība kopš 1979. gada Islāma revolūcijas, izceļoties protestiem par valsts kontrolētās benzīna cenas pieaugumu.
Ekonomiskās grūtības joprojām ir galvenais sabiedrības neapmierinātības avots, jo Irānas valūtas vērtība sarūk un bezdarba līmenis joprojām ir augsts.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija un Eiropas sabiedrotie ir strādājuši, lai atdzīvinātu 2015.gadā parakstīto Irānas kodolvienošanos, saskaņā ar kuru Irāna ierobežoja savas kodolaktivitātes apmaiņā pret sankciju atvieglojumiem, taču sarunās jau ilgstoši nav panākts vērā ņemams progress.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
