Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, nespēs pārvarēt nozīmīgas strukturālas problēmas, mēginot mobilizēt lielu skaitu Krievijas iedzīvotāju. "Daļējā" mobilizācija, kuru Putins uzsāka 21.septembrī ilgtermiņā radīs papildus spēkus, bet šim procesam būs augstas sociālās un ekonomiskās izmaksas, informē ASV domnīca "The Institute for the Study of War" (ISW).
Ir maz ticams, ka spēki, ko veidos šī "daļējā" mobilizācija, šogad būtiski palielinās Krievijas armijas kaujas spējas. Ja ilgtermiņā šī mobilizācija mainīs spēku kapacitāti, tad Putinam tāpat būs jānovērš galvenie Krievijas militārpersonu un ekipējuma trūkumi. Līdz šim prezidenta rīcība liek domāt, ka viņš ir daudz vairāk norūpējies par papildus cilvēku sūtīšanu uz kaujas lauku nekā par šo būtisko nepilnību novēršanu, raksta ISW.
Krievijas bruņotie spēki nav izvirzījuši nosacījumus efektīvai liela mēroga mobilizācijai kopš 2008. gada un nav izveidojuši rezerves spēkus, kas vajadzīgi, lai veiktu ārkārtas mobilizēšanu ar mērķi nekavējoties ietekmēt situāciju kaujas laukā.
Mobilizācija vienmēr ir birokrātiski izaicinošs pasākums. Tas prasa, lai vietējās amatpersonas visā valstī labi pildītu uzdevumu, kuram tās principā nav trenētas. Lai uzturētu birokrātisko infrastruktūru, kas nepieciešama liela apjoma rezerves spēku veidošanai, nepieciešama ievērojama uzmanība un palīdzība no vecākajiem ekspertiem un līderiem, kuru, visticamāk, Krievijas amatpersonas pēdējo 15 gadu laikā nesaņem.
Putins pēdējā gada laikā jau ir veicis vismaz četrus mobilizācijas mēģinājumus, iespējams, būtiski samazinot pieejamo, kaujas gatavībā esošo, rezervistu skaitu vēl pirms "daļējas mobilizēšanas".
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju". Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.