Iskander
Foto: AP/Scanpix/LETA

ASV pastiprināti seko visām Krievijas spēku darbībām un paziņojumiem, kas varētu liecināt par gatavošanos pielietot kodolieročus, tomēr savlaicīgi pamanīt pazīmes par gaidāmo uzbrukumu nav viegls uzdevums, savā pētījuma raksta amerikāņu medijs "Politico".

Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir vairākkārt žvadzinājuši kodolieročus. Tēma atkal aktualizējās pēc diktatora Vladimira Putina paziņojuma par "daļējas" mobilizācijas sākšanu 21. septembrī. Kremļa saimnieks uzrunā arī piedraudēja, ka Krievija savu teritoriju aizsargās "ar visiem pieejamiem ieročiem" – tas notiek laikā, kad tuvākajās dienās tiek prognozēta okupēto Ukrainas teritoriju pievienošana Krievijai.

Atsaucoties uz pieciem bijušajiem un esošajiem ASV ierēdņiem, "Politico" raksta, ka Vašingtona pašlaik aktivizē izlūkošanu, cenšoties saprast, kādas bruņoto spēku darbības un savstarpējās komunikācijas paziņojumi varētu liecināt par to, ka Putins izlēmis pielietot kodolieročus. Ierēdņi pauduši bažas, ka šādas pazīmes Vašingtona varētu pamanīt pārāk vēlu.

Eksperti uzskata, ka Maskava varētu izmantot tieši mazas jaudas kodolieročus. Taču šāda taktiska kodoltrieciena gadījumā sarežģījumu rada apstāklis, ka šīs nelielās jaudas kodolgalviņas var nest vairums Krievijas lidmašīnu un parasto raķešu.

"Tas nozīmē, ka, ja Putins vai viņa komanda negribēs, lai pasaule iepriekš uzzinātu par viņa nodomiem, ASV tā arī var nesaprast, kurā brīdī Krievija parasto kaujas galviņu nomainījusi uz atombumbu," raksta "Politico".

Lai pamanītu pazīmes, kas varētu liecināt par gatavošanos kodolkaram, ASV specdienesti pētot visas pieejamās liecības – sākot no satelīta attēliem līdz izlūklidmašīnu un tīmekļa datiem.

Īpašu uzmanību dienesti veltot Kaļiņingradas apgabalam, kur Krievija izvietojusi virsskaņas raķetes un sistēmas, kas izmantojamas gan parastajiem, gan kodoltriecieniem. "Politico" raksta, ka Kaļiņgradas apkārtnē pēdējās nedēļas riņķojot uzreiz vairākas ASV izlūkošanas lidmašīnas "BoeingRC-135".

"Amerikāņu militārie komandieri un izlūkošanas eksperti cer, ka pirmā pazīme Krievijas lēmumam pielietot kodolieročus nebūs kodolsēne," teikts publikācijā.

Kā norāda viens no avotiem, Krievijai ir 23 veidu ieroči, kas var nest gan parastās, gan kodolgalviņas. Daudzus no tiem, piemēram, "Iskander" raķetes, jau izmanto Ukrainā.

Tomēr Rietumu specdienesti par nodomu pielietot kodolieročus var saprast arī pēc citām, ne tik acīmredzamām pazīmēm. Piemēram, ja no kaujas lauka tiek atvilktas visas vienības, izņemot tās, kas spējīgas piedalīties kodoltriecienā.

Citi "Politico" avoti gan ir pārliecināti, ka Krievijas gatavošanās kodoltriecienam būtu apzināti organizēta redzami, lai Rietumu to pamanītu un sarunās piekāptos Krievijas prasībām.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!