Cilvēku trūkums ir tikai viena no Krievijas spēku problēmām, norāda CIP direktors  (20)

To izlūkdienesta vadītājs pauda intervijā telekanālam CBS.

"Pat, ja viņam [Putinam] izdosies mobilizēt 300 000 karavīru, tas nenozīmē, ka viņš tos varēs kā lielgabalu gaļu pārsviest uz fronti. Daudzi no tiem nebūs pienācīgi apmācīti, daudziem nebūs vajadzīgais aprīkojums, nepieciešamā materiāltehniskā atbalsta. Viņa armijai ir daudz problēmu un dzīvais spēks ir tikai viena no tām," citē medijs.

Savukārt, runājot par diktatora Vladimira Putina kodoldraudiem Bērnss vērtē, ka pašlaik ir grūti atbildēt, vai Putins blefo. Tomēr ASV izlūkdienesti līdz šim neesot konstatējuši nekādas praktiskas liecības par gatavošanos kodolieroču pielietošanai.

"Kas mums ir jādara, jāuztver to ļoti nopietni, jāseko reālas gatavošanās pazīmēm," viņš rezumē.

Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir vairākkārt žvadzinājuši kodolieročus. Tēma atkal aktualizējās pēc diktatora Vladimira Putina paziņojuma par "daļējas" mobilizācijas sākšanu 21. septembrī. Kremļa saimnieks uzrunā arī piedraudēja, ka Krievijas savu teritoriju aizsargās "ar visiem pieejamiem ieročiem" – tas notiek laikā, kad tuvākajās dienās tiek prognozēta okupēto Ukrainas teritoriju pievienošana Krievijai.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.