Kopš Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā, Maskava ir atvilkusi spēkus no bāzēm Baltijas valstu un Somijas tuvumā, lai aizpildītu robus savās vienībās, kas cieš lielus zaudējumus un kaujas neveiksmes pret Ukrainas karaspēku, raksta izdevums "Foreign Policy" (FP).
"Pēdējo septiņu mēnešu laikā no šī reģiona novērotā [spēku] atvilkšana ir ļoti nozīmīga," sacīja viena augsta Ziemeļvalstu aizsardzības amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu militārus jautājumus. "Krievija gadu desmitiem ilgi pret mums bija uzturējusi šādu sauszemes spēku [militāro] stāju, kas tagad faktiski ir pazudusi." Amatpersona uzsvēra, ka Krievijas gaisa spēku kapacitātes reģionā nav mainījušās un ka Krievijas Ziemeļu flote, kas ir Kolas pussalā, ir palikusi salīdzinoši neskarta. Taču Krievija kopā ar savu karaspēku no reģiona uz Ukrainu pārvieto citu augstākās klases militāro aprīkojumu, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes.
Jaunās aplēses par izmaiņām sauszemes spēku rindās atklāj to, kā iebrukums Ukrainā un Krievijas lielie zaudējumi kaujas laukā maina militāro karti Eiropā tālu aiz Ukrainas robežām, atzīmē medijs.
Tagad Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības amatpersonas apšauba, kā un kad Krievija varētu atjaunot savus militāros spēkus gar NATO ziemeļaustrumu flangu, īpaši laikā, kad Somija un Zviedrija ir gatavas pievienoties NATO.
Slovākija otrdien kļuva par 28. NATO dalībvalsti, kas ratificējusi Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei, atstājot Turciju un Ungāriju kā pēdējās divas valstis blokā, kurām vēl jāapstiprina nākamo NATO paplašināšanās kārtu.
Pašreizējās un bijušās ASV un Eiropas aizsardzības amatpersonas, kas runāja ar FP, uzsvēra, ka Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds reģionam, īpaši Baltijas valstīm, un ka viņi sagaida, ka Maskava atjaunos savu militāro spēku Krievijas Rietumu militārajā apgabalā ilgtermiņā neatkarīgi no tā, kā norisinās karš Ukrainā.
"Viņi vērsa pret Ukrainu gandrīz visu, kas viņiem bija," sacīja Igaunijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Džonatans Vseviovs. "Bet tas ir ļoti šaurs draudu analīzes veids. Tiešie militārie draudi [Baltijas reģionam] šobrīd acīmredzami ir zemi, jo uz mūsu robežām nav profesionāla karaspēka. Bet tas nenozīmē, ka Krievija nav bīstama."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
