26. septembrī, kad Baltijas jūrā tika konstatētas, domājams, sprādzienu izraisītas gāzes noplūdes no cauruļvadiem "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2", cauruļvadu tuvumā redzēti Krievijas karakuģi un zemūdenes, atsaucoties uz avotiem Rietumu specdienestos, vēsta raidsabiedrība CNN.
Pagaidām nav skaidrs, vai Krievijas peldlīdzekļiem bijis kāds sakars ar sprādzieniem, bet tas ir viens no daudziem faktoriem, ko ņem vērā izmeklētāji, skaidro kanāls.
Viens no Dānijas militārajiem ierēdņiem medija skaidro, ka šajā Baltijas jūras rajonā Krievijas kuģi parādās samērā bieži.
"Mēs redzam tos katru nedēļu. Krievijas aktivitāte Baltijas jūrā pēdējos gados ir pastiprinājusies. Viņi samērā bieži pārbauda mūsu informētību gan jūrā, gan gaisā," komentē avots.
Savukārt CNN norāda, ka Krievija ir vienīgais spēlētājs reģionā, kuram ir gan spējas, gan motivācija bojāt šos gāzesvadus. Tas varētu būt mēģinājums vēl vairāk pacelt jau tā augstās energoresursu cenas Eiropas Savienībā (ES), lai iedzīvotāji sāktu protestēt un pieprasītu atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas.
Rietumvalstis gan pagaidām nav notikušajā vainojušas Krieviju vai kādu citu valsti, bet Maskava ir tiešā veidā apsūdzējusi ASV.
Atsaucoties uz kādu britu drošības ekspertu, "Sky News" skaidro, ka, visticamāk noplūdes ir sabotāžas rezultāts, izmantojot sprāgstvielas.
Spridzekļi pie cauruļvadiem var būt nolaisti ar virvi, izmesti no laivas, vai izvietoti ar zemūdens dronu, un aktivizēti izmantojot attālināšanas detonēšanas iespējas. Turklāt spridzekļi varētu būt izvietoti jau pirms vairākiem mēnešiem vai gadiem.
Vēstīts, ka 26. septembrī "Nord Stream" operators paziņoja par strauju spiediena kritumu gāzesvados "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2". Savukārt Dānija paziņoja par trīs atklātām noplūdēm. Divas no noplūdēm atrodas "Nord Stream" gāzesvadā uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas Baltijas jūrā, bet vēl viena konstatēta "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no šīs salas. Savukārt ceturtdien ziņots par par vēl vienu atklātu gāzes noplūdi no "Nord Stream 2".
Neviens no šiem gāzesvadiem šobrīd nedarbojas. "Nord Stream 2" savu darbību Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ nekad tā arī nav sācis, taču tajā atrodas tehniskā gāze.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
