Ja Maskava pret Ukrainu pielietos kodolieročus, NATO uz to varētu atbildēt ar raķešu un aviācijas triecieniem pa Krievijas spēkiem, intervijā poļu radiostacijai RMF FM atklājis Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.
Gadījumā, ja Kremlis izšķirtos par atomieroču izmantošanu pret Ukrainu, iespējamā atbilde varētu būt konvencionāla atbilde Ukrainā, kā to norādījis ASV Nacionālās drošības padomes vadītājs Džeiks Salivans, skaidro Rau.
Šāda scenārija gadījumā nevar izslēgt NATO spēku ievešanu Ukrainā, tomēr tas nav obligāts nosacījums, jo alianse var pielietot aviāciju un raķetes arī ne no Ukrainas teritorijas, viņš precizē.
Salivans iepriekš paziņoja, ka ASV augstā līmenī ir informējušas Kremli, ka kodolieroču izmantošana nozīmēs katastrofālas sekas Krievijai un ka ASV un Rietumu atbilde būs izlēmīga.
Rau atzīmē, ka NATO atbildei Krievijas kodoluzbrukuma gadījumā nav jābūt ar tāda paša veida masu iznīcināšanas ieročiem, bet atbildei ar konvencionālajiem ieročiem pa okupantu spēkiem "ir jābūt graujošai".
ASV Valsts departamenta pārstāvis ceturtdien atgādināja, ka kodolieroču pielietošanas sekas Krievijai būtu "katastrofālas, smagas, spēcīgas un dziļas".
Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir vairākkārt žvadzinājuši kodolieročus. Tēma atkal aktualizējās pēc diktatora Vladimira Putina paziņojuma par "daļējas" mobilizācijas sākšanu 21. septembrī. Kremļa saimnieks uzrunā arī piedraudēja, ka Krievija savu teritoriju aizsargās "ar visiem pieejamiem ieročiem" – tas notiek laikā, kad tuvākajās dienās tiek prognozēta okupēto Ukrainas teritoriju pievienošana Krievijai.
"The Washington Post" ziņoja, ka ASV valdība vairākas reizes sūtījusi brīdinājumus Krievijas vadībai atturēties no kodolieroču izmantošanas.
Savukārt medijs "Politico" raksta, ka paredzēt mazas jaudas kodoluzbrukumu, kāds pēc ekspertu domām ir ticamākais scenārijs, ASV var būt sarežģīti.
Par spekulācijām, pret ko varētu būt vērsts šāds Krievijas kodoltrieciens, raidījumā "Komandcentrs" runāja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
