Vienošanos parakstīja okupantu ieceltie četru daļēji okupēto Ukrainas apgabalu līderi un diktators Putins, kurš ceremonijas laikā sēdēja pie atsevišķa galda un dokumenti viņam tika pienesti, raksta raidsabiedrība BBC.
Līguma parakstītāji no okupēto teritoriju puses ir Kremļa ielikteņi Deniss Pušiļins (Donecka), Leonīds Pasečņiks (Luhanska), kā arī Jevgēnijs Balickis (Zaporižjas apgabals) un Vladimirs Saldo (Hersonas apgabals).
Vienošanās par teritoriju aneksiju vēl formāli jāapstiprina Valsts domē un Federāciju padomē. Pēc tam procedūras pēdējais posms ir atbilstoša likuma parakstīšana, kas jādara prezidentam.
Uzrunā pirms vienošanās parakstīšanas Putins paziņoja, ka Ukrainas Donbasa "republiku" un okupēto Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļu iedzīvotāji uz visiem laikiem kļūst par Krievijas pilsoņiem.
"Es vēlos, lai mani sadzird Kijivas varas iestādes un to saimnieki. Cilvēki, kas dzīvo DTR, LTR, Hersonā un Zaporižjā, kļūst par mūsu pilsoņiem. Uz visiem laikiem," uzrunā pirms okupēto teritoriju anektēšanas dokumentu parakstīšanas pavēstīja Putins.
Putins arī aicināja Ukrainu pārtraukt uguni un sēsties pie sarunu galda.
"Mēs aicinām Kijivas režīmu nekavējoties pārtraukt uguni, visu karadarbību, karu, ko tas izraisīja vēl 2014. gadā, un atgriezties pie sarunu galda. Mēs esam tam gatavi," sacīja Putins.
Vienlaikus viņš paziņoja, ka "Krievija sarunās neapspriedīs Donbasa, Zaporižjas un Hersonas apgabala republiku izvēli, tā ir galīga".
Uzrunā Putins arī pavēstīja, ka Krievijas necenšas atjaunot PSRS, tas tai vairs nav vajadzīgs, kā arī nosauca par "anglosakšu diversiju" sprādzienus pie gāzesvadiem "Nord Stream" Baltijas jūrā.
Uz Maskavas prettiesisko rīcību jau reaģējis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, norādot, ka uz ministriju tiks izsaukts Krievijas sūtnis Latvijā.
Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien solīja nekad neatzīt Ukrainas apgabalu nelikumīgo aneksiju.
"Mēs stingri noraidām un nepārprotami nosodām Krievijas veikto Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu nelikumīgo aneksiju," teikts 27 ES dalībvalstu līderu kopīgajā paziņojumā.
"Krievija pakļauj riskam globālo drošību," paziņoja ES līderi, apsūdzot Maskavu par "noteikumos balstītas starptautiskās kārtības apzinātu graušanu un Ukrainas pamattiesību uz neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti pārkāpšanu".
ES līderi noraidīja Kremļa rīkotos nelikumīgos referendumus Ukrainas zemes sagrābšanai, un aicināja "visas valstis un starptautiskās organizācijas nepārprotami noraidīt šo nelikumīgo aneksiju".
"Šie lēmumi ir spēkā neesoši un nevar radīt nekādas juridiskas sekas. Krima, Hersona, Zaporižja, Donecka un Luhanska ir Ukraina," teikts ES paziņojumā.
Bloks paziņoja, ka joprojām ir apņēmības pilns atbalstīt Ukrainas "leģitīmās tiesības" atgūt kontroli pār visu tās teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās.
"Kremļa izteiktie kodoldraudi, militārā mobilizācija un stratēģija, cenšoties nepatiesi parādīt Ukrainas teritoriju kā Krievijas teritoriju un apgalvojumus, ka karš tagad varētu notikt Krievijas teritorijā, nesatricinās mūsu apņēmību," norādīja ES līderi.
Līgums, kas tiek pamatots ar tā saucamo "referendumu" rezultātiem, paredz agresorvalsts sastāvā iekļaut Doneckas un Luhanskas apgabalos nelikumīgi izveidotās pseidorepublikas, kā arī Zaporižjas un Hersonas apgabalus. Okupanti pilnībā administratīvajās robežās nekontrolē nevienu no šiem Ukrainas apgabaliem.
Rietumu valstis jau iepriekš ir uzsvērušas, kas ne "referendumi", ne Ukrainas teritoriju aneksija netiks atzīta. Savukārt Kremlis ir draudējis, ka uzbrukumus šīm teritorijām uzskatīs par uzbrukumiem Krievijai. Tas savukārt rada bažas par iespējamu Maskavas ķeršanos pie kodolieročiem uz tās spēku militāro neveiksmju fona.
"Referendumi" no 23. līdz 27. septembrim notika Luhanskas un Doneckas apgabalos, kā arī dienvidos esošajos Zaporižjas un Hersonas apgabalos.
ASV paziņojušas, ka "referendumu" dēļ noteiks sankcijas Krievijai, un ES dalībvalstis apsver astoto pret Krieviju vērsto pasākumu kārtu.
Okupantu spēki pilnībā nekontrolē nevienu no četriem reģioniem, kurus nolēmusi anektēt Maskava. Lai gan lielākā daļa Luhanskas apgabala šobrīd ir krievu rokās, Maskava kontrolē tikai 60% no Doneckas apbagala.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
