Ja diktators Vladimirs Putins pielietos kodolieročus, ASV un sabiedrotie iznīcinās Krievijas spēkus un tehniku Ukrainā, kā arī nogremdēs iebrucēju Melnās jūras karafloti, brīdinājis bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors un atvaļinātais ģenerālis Deivids Petreuss. Par to ziņo portāls "The Guardian".
"Tikai, lai sniegtu jums hipotētisku priekšstatu, – mēs atbildētu, vadot kolektīvus NATO centienus, kas iznīcinātu visus konvencionālos Krievijas spēkus, ko mēs spētu redzēt un identificēt kaujas laukā Ukrainā, arī Krimā, un katru kuģi Melnajā jūrā," Petreuss atklājis intervijā raidsabiedrībai "ABC News".
Viņš precizē, ka kodolieroču izmantošana pret Ukrainu nenozīmētu NATO līguma 5. panta aktivizāciju, jo Ukraina nav alianses dalībvalsts, taču ASV un NATO atbilde būtu pamatota.
Taču radiācijas izplatīšanās uz NATO dalībvalstīm pēc Krievijas kodoltrieciena gan varētu tikt tulkota kā uzbrukums aliansei, uz kuru nevarētu neatbildēt, viņš paskaidro.
Ģenerālis uzskata, ka Ukrainas spēku veiksmīgais pretuzbrukums ir iedzinis Putinu izmisumā.
"Kaujas lauka realitāte, ar ko viņš saskaras, manuprāt, ir neatgriezeniska," secina Petreuss, "Nekāda haotiska mobilizācija, nekāda aneksija, pat nekādi maskēti kodoldraudi neglābs viņu no šīs situācijas."
"Un pat taktiskā kodolieroča pielietošana kaujas laukā neko nemainīs," uzskata ģenerālis.
ASV amatpersonas jau ir brīdinājušas, ka kodolieroču izmantošanas gadījumā sekas Krievijai būtu katastrofālas.
Savukārt Polijas ārlietu ministrs pagājušajā nedēļā atklāja, ka šāda scenārija gadījumā Krievijas spēki saskartos ar NATO raķešu triecieniem un aviācijas uzlidojumiem.
Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir vairākkārt žvadzinājuši kodolieročus. Tēma atkal aktualizējās pēc diktatora Vladimira Putina paziņojuma par "daļējas" mobilizācijas sākšanu 21. septembrī. Kremļa saimnieks uzrunā arī piedraudēja, ka Krievija savu teritoriju aizsargās "ar visiem pieejamiem ieročiem" – tas notiek laikā, kad tuvākajās dienās tiek prognozēta okupēto Ukrainas teritoriju pievienošana Krievijai.
"The Washington Post" ziņoja, ka ASV valdība vairākas reizes sūtījusi brīdinājumus Krievijas vadībai atturēties no kodolieroču izmantošanas.
Savukārt medijs "Politico" raksta, ka paredzēt mazas jaudas kodoluzbrukumu, kāds pēc ekspertu domām ir ticamākais scenārijs, ASV var būt sarežģīti.
Par spekulācijām, pret ko varētu būt vērsts šāds Krievijas kodoltrieciens, raidījumā "Komandcentrs" runāja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
