Peskovs
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Jautājums par robežām Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijām, kuras gatavojas anektēt Krievija, tiks "apspriests" ar šo apgabalu iedzīvotājiem, pirmdien paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Pagājušajā nedēļā Peskovs nespēja atbildēt uz žurnālistu jautājumu, vai Krievija tikai anektēs tās abu apgabalu teritorijas, kuras tā okupējusi, vai arī arī uzskatīs par savām arī tās abu apgabalu teritorijas, kuras kontrolē Ukraina, kā tas ir gadījumā ar Doneckas un Luhanskas apgabaliem, jo tur pašpasludinātās tā dēvētās tautas republikas Maskava ir atzinusi šo apgabalu robežās.

"Daļēja skaidrība ir iestājusies. Es jums pateikšu mazāk juridiskā valodā. "Luhanskas tautas republika" un "Doņeckas tautas republika" - 2014.gada robežās. Hersonas un Zaporižjas apgabali - par robežām mēs turpināsim apspriesties ar šo apgabalu iedzīvotājiem," pirmdien žurnālistiem sacīja Peskovs, gan neprecizējot, kā šī "apspriešanās" notiks.

Uz jautājumu, vai Krievija uzskatīs par savām arī tās Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijas, kuras tā nekontrolē, Peskovs atbildēja: "Man nav, ko piebilst."

Savukārt vaicāts, vai Hersonas un Zaporižjas apgabalos tiek plānoti jauni "referendumi", Kremļa preses sekretāra atbilde skanēja: "Tagad pagaidām nē."

Salivans: kara noziegumi bija daļa no Putina iebrukuma plāna


ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans svētdien paudis viedokli, ka kara noziegumi bija daļa no Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukuma plāna.

Salivans intervijā telekanāla ABC raidījumam "This Week" atklāja, ka ASV vēl pirms kara sāka atslepenot un publiskot izlūkošanas informāciju, kas liecināja, ka Krievijas valdības augstākajos līmeņos ir plāns uzbrukt civiliedzīvotājiem, kas iebilst pret iebrukumu, un izraisīt vardarbību pret viņiem, lai terorizētu un pakļautu iedzīvotājus.

"Tas tika plānots," uzsvēra Salivans.

Pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās no Kijivas apgabala tur atklājās masu kapi un dažādas zvērības, ko pastrādājuši krievu karavīri. Līdzīgas ainas bijušas redzamas arī citos atbrīvotajos apgabalos.

Krievijas karaspēks arī uzbrucis civilajiem objektiem, tai skaitā slimnīcām un bēgļu patversmēm.

"Attēli no Bučas un citām pilsētām bijuši traģiski, tie bijuši šausminoši. Tie bijuši patiesi šokējoši, bet ne pārsteidzoši," sacīja Salivans.

Viņš pieļauj iespējamību, ka daļa vardarbības izpausmju bijušas spontānas, bet noteikti ne lielākā daļa.

Salivans norādīja, ka Krievijas karavīri, dusmīgi par iebrukuma neveiksmīgo gaitu, iespējams, izgāzuši savas dusmas uz Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Viņiem tika solīta brīnišķīga uzvara un Kijivas ieņemšana bez jebkādas pretestības, bet, kad tas nenotika, vairākas vienības ķērās pie vardarbības un pastrādāja kara noziegumus bez pavēlēm no augšas.

Taču Salivans uzsvēra, ka kopumā atbildība par plaša mēroga kara noziegumiem un zvērībām Ukrainā gulstas uz Kremli un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!