Krievijas desantnieki Ukrainā
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Krievija lielāko daļu savu gaisa desanta spēku (VDV) ir dislocējusi Maskavas okupētās Hersonas aizsardzībai, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Londona ziņo, ka šī iemesla dēļ Krievijai pašlaik ir maz papildu augstas kvalitātes ātri izvietojamo spēku frontes stabilizēšanai: tās mērķis, visticamāk, ir izvietot sektorā mobilizētos rezervistus.

Ukrainas bruņotie spēki 2. oktobrī sāka jaunu uzbrukuma operāciju posmu Hersonas apgabalā.Virzoties uz dienvidiem, Ukrainas vienības ir pabīdījušas frontes līniju uz priekšu par papildu 20 kilometriem, galvenokārt gūstot panākumus gar Inhulecas austrumu krastu un Dņepras rietumu krastu, taču vēl neapdraudot galvenās Krievijas aizsardzības pozīcijas, ziņo Lielbritānijas ministrija.

Krievijas komandieri, visticamāk, uzskata, ka pieaugošie draudi Novakahovkas sektoram ir viena no viņu aktuālākajām problēmām. Bojātais upes šķērsojums pār Dņepru šajā apgabalā joprojām ir viens no retajiem ceļiem, kas viņiem ir pieejami, lai no jauna apgādātu spēkus. Krievija saskaras ar dilemmu: kaujas spēku izvešana pāri Dņeprai padara pārējā Hersonas apgabala aizsardzību izturīgāku; bet no politiskā viedokļa būtu svarīgi palikt un aizstāvēties, noslēgumā raksta britu izlūki.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!