Trešdien Ukrainas policijas izplatītajās fotogrāfijās redzamās zobu protēzes, kas atrastas kāda Harkivas apgabala ciema pagrabā, kur okupanti spīdzinājuši cilvēkus, visticamāk, ir zagtas vietējā zobārsta kabinetā un nav no zelta, raksta medijs "Bild".
Trešdien Ukrainas policijas pārstāvis ziņoja, ka atbrīvotājā Piski-Radkivski ciemā atrasta kārtējais spīdzināšanas pagrabs, kurā atradusies arī kārba ar zobu protēzēm, kuras attēlos vizuāli līdzinās zeltam. Lai gan policijas pārstāvis savā paziņojumā zobu izcelsmi sīkāk nepaskaidroja, daudziem tas raisīja asociācijas ar nacistu noziegumiem Otrā pasaules kara laikā un priekšstatu, ka mākslīgie zobi izrauti pagrabā nonākušajiem gūstekņiem. Tomēr, kā raksta "Bild", visticamāk, tā tas nav.
Medijs norāda, ka žurnālistiem izdevies atrasts 60 gadus vecu vietējo stomatologu Sergeju, kurš esot vienīgais šī profila speciālists šajā apkārtnē.
"Zobi izskatās pēc tiem, kas nozagti manā kabinetā. Manu māju krievi izlaupīja. Protēzes ir no pacientiem, kurus es ārstēju visus šos gadus. Es šos zobus izrāvu, jo tie bija slikti," atklājis mediķis. Tāpat viņš žurnālistiem parādīja savas izrauto protēžu kolekcijas pārpalikumus.
"30 gadu laikā es esmu izrāvis desmitiem tūkstošus zobu, tā ir tikai daļa no tiem. Dažkārt es izrauju piecus līdz astoņus zobus dienā, un tas 33 manas prakses gados," viņš stāsta.
Zobus okupanti varēja nozagt, domājot, ka tie ir no zelta, taču patiesībā tas ir nerūsējošais tērauds, viņš skaidro. Tāpat nevar izslēgt iespēju, ka protēzes izmantotas, lai iebiedētu vietējos iedzīvotājus.
"Bild" tomēr atgādina, ka okupanti tik un tā ir spīdzinājuši cilvēkus, ko apliecina ciema iedzīvotāji.
Šī nav pirmā vieta Harkivas apgabalā, kur pēc okupantu padzīšanas atrastas spīdzināšanas telpas. Ukrainas nacionālās policijas vadītājs Igors Klimenko informēja, ka apgabalā bijušas vismaz 10 nelikumīgas aizturēšanas vietas.
Krievija tradicionāli savu spēku saistību ar kara noziegumiem noliedz vai nekomentē Ukrainas apsūdzības.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
