Krievija no okupētajām Ukrainas teritorijām deportējusi vairāk nekā 1,6 miljonus Ukrainas pilsoņu, atsaucoties uz prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ziņo aģentūra UNIAN.
Prezidents to atklājis uzrunā Amerikas valstu organizācijai.
Zelenskis runā pauda pārliecību, ka Ukraina karā uzvarēs un spēs nosargāt savu neatkarību, ko pierādot ikdienas uzvarās frontē un desmitiem atbrīvotu pilsētu un ciemu. Jautājums tikai, cik Ukrainas pilsoņu Krievija vēl paspēs nogalināt pirms atzīs savu sakāvi.
"Cik Krievija vēl paspēs nozagt Ukrainai graudus, resursus, ražošanas uzņēmumu, kurus okupanti izjauc un izved uz Krieviju, kā arī cilvēkus. Viņi zog cilvēkus. Jau vairāk nekā miljons sešsimt tūkstoši ukraiņu ir deportēti uz Krieviju. Viņi ir izmētāti šīs valsts teritorijā. Izkaisīti pa attāliem Krievijas reģioniem. Daudziem no tiem ir atņemti dokumenti, daudzi ir izgājuši caur briesmīgām okupantu filtrācijas nometnēm, kur par viņiem ņirgājās un iebiedēja," teica Zelenskis.
Ukraina dara visu, lai atbrīvotu savas zemes un izglābtu ukraiņus, tāpēc tai ir nepieciešams atbalsts, lai ātrāk panāktu mieru, viņš uzsver.
Pirms deportācijām uz Krieviju Ukrainas civiliedzīvotāji tiek nosūtīti uz tā saucamajām filtrācijas nometnēm, kur viņi tiek pratināti un izģērbti, lai pārbaudītu tetovējumus, raksta UNIAN. Bieži tiek pielietots spēks un ir gadījumi, kad cilvēki no šīm nometnēm neatgriežas.
Piedevām okupanti nolaupa un deportē ukraiņu bērnus, kurus tad nodod nelikumīgai adopcijai Krievijā. Šajā procesā tiek iznīcināti visi dokumenti un liecības par bērna īstajiem vecākiem, kā arī tiek pieļauta vārda maiņa, raksta medijs.
Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma uz Krieviju nelikumīgi izvesti vismaz 557 tūkstoši ukraiņu bērnu, 1. septembrī paziņoja Augstākās radas Humānās un informācijas politikas komisijas pārstāvis Pāvels Suško.
11. septembrī Reintegrācijas ministrija informēja par 31 okupantu izvestā bērna atgriešanos Ukrainā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
