Krievija uz Donbasu nosūtījusi 500 'kaujas zeku'  (25)

Par ieslodzīto komandieriem iecelti bijušie Krievijas likumsargi. Savukārt armijas vadība devusi rīkojumu visiem mobilizētajiem atņemt mobilos telefonus, teikts ziņojumā.

Ģenerālštābs neprecizē, vai ar brīvības atņemšanu sodītie notiesātie ir iekļauti armijā, vai darbojas privātās militārās kompānijas "Vagner" rindās.

Iepriekš mediji ziņoja, ka ieslodzītos karot Ukrainā apmaiņā pret brīvību vervē privātās militārās kompānijas "Vagner" vadītājs Jevgēnijs Prigožins. Vēlāk to apstiprināja kāds video no ieslodzījuma vietas Krievijā. Neilgi pēc tam arī pats Prigožins atzina cietumnieku vervēšanu.

Vērotāji gan ir skeptiski par Krievijas spējām ar naudas vai cietumnieku vervēšanas palīdzību nodrošināt pietiekamu dzīvā spēka daudzumu, lai spētu būtiski mainīt kara gaitu Ukrainā, tāpat kā jautājumus rada šādu brīvprātīgo kaujas efektivitāte. 21. septembrī Krievijā tika izsludināta "daļēja mobilizācija", kas apliecina, ka ar brīvprātīgajiem nepieciešamo karavīri skaitu savākt nevar.

Šaubas rodas arī par pašu cietumnieku jeb "kaujas zeku" efektivitāti un uzticamību kaujā.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.