Irāna: Mahsa Amini nomira slimības, nevis sitienu dēļ

Organizācija piektdien paziņoja, ka "Mahsas Amini nāvi neizraisīja sitieni pa galvu un dzīvībai svarīgiem orgāniem un ķermeņa locekļiem".

Amini nāve ir saistāma ar "smadzeņu audzēja operāciju astoņu gadu vecumā", paziņoja Irānas tiesu mediķi.

Jaunietes vecāki ir iesnieguši sūdzību pret viņas aizturēšanā iesaistītajiem policistiem, bet viens no viņas brālēniem, kas dzīvo Irākā, ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Amini mirusi no "vardarbīga trieciena pa galvu".

Sieviešu vadītā protesta akcija Irāna turpinās jau 21. nakti pēc kārtas, un protestos nogalinātas vairākas citas jaunas sievietes un meitenes, savukārt tiesību aizstāvības organizācija "Amnesty International" paziņojusi, ka no mirušo tuviniekiem tiek izspiesta ierakstīta atzīšanās, ka "tās uzņemas atbildību par viņu nāvi".

16 gadus vecās Nikas Šahkarami, tika atrasta mirusi pēc pazušanas 20. septembrī, māte ceturtdien paziņoja, ka viņas meitu nogalināja valsts amatpersonas par pievienošanos protestiem Teherānā pret hidžaba nēsāšanu. Tāpat Nasrina Šahkarami apsūdzēja varasiestādes par draudiem, lai piespiestu viņu atzīties meitas nāvē, lai gan viņa redzējusi meitas līķi, uz kura redzamas skaidras spēcīga sitiena pēdas un galvaskausa lūzums.

Irānas varasiestādes arī noliegušas saistību ar 16 gadus vecās Sarīnas Esmailzadehas nāvi mītiņā Karadžā, kas atrodas uz rietumiem no Teherānas. Prokuratūra uzstāj, ka pusaudze izdarījusi pašnāvību, nolecot no ēkas.

Oslo bāzētā aizstāvības grupa "Iran Human Rights" vēsta, ka Esmailzadehas ģimene izjūt lielu valdības aģentu spiedienu turpināt stāstīt par pašnāvību.

22 gadus vecā Mahsa Amini nomira policijas apcietinājumā 16. septembrī.

Tikumības policija Amini aizturēja "neislāmiskā" apģērba dēļ un nogādāja policijas iecirknī. Kā skaidroja policija, tur Amini radušās sirds problēmas, un viņa nomirusi trīs dienas pēc aizturēšanas. Amini ģimenes locekļi un aktīvisti apšauba policijas sniegto notikumu versiju un tur aizdomās policistus par Amini piekaušanu.

Amini nāve izsaukusi valsts mēroga sašutumu un lielākos protestus kopš 2019. gada.

Irānas varasiestādes uz protestiem reaģējušas ar spēku un ierobežojušas piekļuvi internetam. Simtiem demonstrantu, reformistu aktīvistu un žurnālistu Irānā ir aizturēti.

Atbalsta mītiņi notikuši arī daudzviet pasaulē, piemēram, piektdien tādi bija Amsterdamā un Berlīnē.

Kopenhāgenā irānis ar nazi iegāja vēstniecības teritorijā, un Irāna paziņoja, ka viņa mērķis bijis uzbrukums vēstniecei. Tādēļ Irānas Ārlietu ministrija Teherānā izsauca Dānijas vēstnieku, lai izteiktu formālu protestu par drošības negarantēšanu tās vēstniecībai.

Kanāda noteikusi sankcijas pret Irānas Revolucionārās gvardes pārstāvjiem par vardarbīgo vēršanos pret demonstrantiem, bet 21 aktīvistu organizācija aicinājusi ASV prezidentu Džo Baidenu vairāk darīt, lai "novērstu valsts vardarbības turpināšanos un risinātu ilgo zvērību un nesodāmības vēsturi valstī".