ISW: Krievijas militārie apskatnieki kritizē Maskavas neveiksmes Ukrainā; iecelts jauns karaspēka pavēlnieks

Vairāki militārie apskatnieki kritizēja Putina un Kremļa nespēju pareizi risināt būtiskus notikumus, atzīmējot, ka Putins pastāvīgi nav risinājis tādus incidentus kā kuģa Moskva nogrimšana vai ieslodzīto apmaiņa ar Azovstal kaujiniekiem. Daži no apskatniekiem signalizēja, ka Putinam jāparāda stingra pretreakcija uz notikušo Krimas tilta sprādzienu, lai viņa klusēšana netiktu uztverta kā "vājums". Tiek kritizēts arī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš bija izteicis publisku apgalvojumu, ka uzbrukums Krimas tiltam ir "sarkana līnija", bet rīcība šim izteikumam nav sekojusi.

Prokremliskajā informācijas telpā tiek izteikti pieprasījumi, lai Krievijas militārpersonas uzsāk raķešu triecienus pret Ukrainas kritisko infrastruktūru. Kļūst skaidrs, ka sabiedrība Krievijā arvien vairāk apzinās, ka Maskava saskaras ar neveiksmēm kaujas laukā. Kāds militārais apskatnieks pat atzīmēja, ka šis ir laiks "radikālām, straujām un steidzamām pārmaiņām" . Nav skaidrs, vai Putins spēs pilnībā apmierināt šīs prasības pēc pārmaiņām. Tikšanās laikā ar Krievijas Drošības padomi, kas paredzēta 10. oktobrī, Putins var mēģināt vērsties pret šo kritiku. Ja tiek izstrādāts plāns par steidzamu vajadzību veikt izmaiņas Kremlī, tas var radīt draudus Putinam, ja viņš arī tad nespēs veikt nepieciešamās izmaiņas, lai būtiski mainītu kara virzienu.

Krievijas prezidents turpina mainīt savus augstākos militāros komandierus, iespējams, novirzot vainu no sevis un atjaunojot entuziasmu karu atbalstošajās ekstrēmistu kopienās. Kremlis paziņoja, ka par jauno Kreivijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts armijas ģenerālis Sergejs Surovikins, informē ISW.

Krievijas pro-kara nacionālistu kopiena apsveica Surovikinu. Daži militārie apskatnieku Surovikina iecelšanu amatā uztvēra kā pierādījumu tam, ka Putins beidzot izveidoja vienotu štābu, lai kontrolētu visu "militāro operāciju", un ka Surovikinam varētu būt pat lielāka vara nekā Krievijas ģenerālštāba priekšniekam. Šajos komentāros jaunā karaspēka pavēlnieka iecelšana atspoguļota kā Putina pievēršanās pilnīgākam un nežēlīgākam komandēšanas un kara stilam, kam viņi dod priekšroku. Šī reakcija ir dīvaina, ņemot vērā, ka Surovikins ir vienkāršs Krievijas virsnieks, kurš, kā tiek ziņots, kopš jūlija vada Krievijas iebrukumu Ukrainas dienvidos. Krievijas spēki šajā reģionā nav guvuši vērā ņemamus panākumus un patiesībā viņa vadībā tie ir cietuši lielus zaudējumus Hersonas apgabala rietumos.

Putins šobrīd nevar izdarīt to, ko no viņa sagaida un augsta līmeņa komandieru maiņa nepalīdzēs novērst sistēmiskās problēmas, ar kurām jau no paša sākuma ir saskārusies Maskava. Eskalācija, vai nu konvencionālā, vai izmantojot kodolieročus, šobrīd arī neatrisinātu Putina problēmas. Ja Krievijas spēki spētu izvērst uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem vai kritiskajai infrastruktūrai, vai ja Putins vēlas izmantot taktiskos kodolieročus pret Ukrainu, tad viņš var tikai cerēt uz laiku apturēt ukraiņu pretuzbrukumus, raksta ISW.

Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.