Taivānas prezidente Cai Inveņa pirmdien brīdinājusi Pekinu, ka Taivāna nekad neatteiksies no sava demokrātiskā dzīvesveida.
Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā, un Krievijas iebrukums Ukrainā ir vairojis bažas, ka Pekina var rīkoties līdzīgi attiecībā uz Taivānu.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Taivānas prezidente runā nacionālajā svētku dienā salīdzināja Krievijas iebrukumu ar Pekinas mērķi vienudien pārņemt savā kontrolē Taivānu.
"Mēs noteikti nevaram ignorēt problēmu, ko šīs militārās ekspansijas rada brīvajai un demokrātiskajai pasaules kārtībai," sacīja prezidente.
"Taivānas demokrātijas un brīvības iznīcināšana būtu pasaules demokrātiju smaga sakāve," viņa piebilda.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pēdējos gados ir palielinājis diplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu uz Taipeju un uztur labas attiecības ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Sji šomēnes, visticamāk, nodrošinās sev trešo termiņu prezidenta amatā, Viņš padarījis Taivānas pārņemšanu par galveno sava "valsts atjaunošanas" projekta daļu.
Cai uzsvēra, ka iekļaušana komunistiskajā Ķīnā Taivānas pilsoņiem nav pieņemama.
"Pēdējo 73 gadu laikā Taivānas rauta ir dzīvojusi un augusi kopā uz šīs zemes un ir izveidojusi spēcīgu identitātes un piederības sajūtu," norādīja prezidente.
"Visplašākā vienprātība starp Taivānas tautu un mūsu dažādajām politiskajām partijām ir tāda, ka mums ir jāaizstāv sava nacionālā suverenitāte un mūsu brīvais un demokrātiskais dzīvesveids. Šajā jautājumā mums nav vietas kompromisiem," uzsvēra Cai.
Ķīnai ir pasaulē lielākā armija karavīru skaita ziņā, un pēdējās desmitgadēs tā cītīgi strādājusi pie savu militāro spēju palielināšanas.
Augustā Ķīna sarīkoja plašas militārās mācības pie Taivānas, šādi protestējot pret ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīti Taivanā.
Cai paziņoja, ka Taivāna palielina augstas precizitātes raķešu un karakuģu ražošanu un strādā pie dažādu nelielu, mobilu un precīzu ieroču iegūšanas, kas palīdzēs Taivānai attīstīt visaptverošas asimetriskas kara spējas, nodrošinot, ka Taivāna ir pilnībā gatava reaģēt uz ārējiem militāriem draudiem.
Viņa arī uzsvēra, ka jāmobilizē un jāapmāca vairāk civiliedzīvotāju sadarbībai ar armiju. Šādu stratēģiju Ukraina veiksmīgi pieņēma pēc Krievijas iebrukuma.
"Katrs pilsonis ir mūsu tautas sargs," viņa piebilda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
