Plašo raķešu triecienu dēļ, ko Krievija pirmdien veica Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem, Ukraina pārtrauc elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), pavēstīja Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.
"Ukrainas elektroenerģija, ko mēs pēc sinhronizācijas eksportējām uz ES, kā arī uz Moldovu, palīdzēja Eiropai aizvietot Krievijas gāzi un atbalstīja Eiropas energosistēmas stabilitāti," sociālajā tīklā "Facebook" norādīja ministrs.
"Pat pēc tam, kad bija apturēta Zaporižjas atomelektrostacija, kas vairāk nekā septiņus mēnešus atrodas Krievijas okupācijā, Ukraina izpildīja savas saistības Eiropas partneru priekšā attiecībā uz elektroenerģijas eksportu," atgādināja ministrs.
"Šodien notikušās raķešu apšaudes, kas trāpīja siltuma ģeneratoriem un elektrības apakšstacijām, liek Ukrainai no 2022. gada 11. oktobra apturēt elektroenerģijas eksportu, lai veiktu savas energosistēmas stabilizāciju," norādīja Haluščenko.
Atbilstoši uzņēmuma "Ukrenerho" datiem no jūnija beigām līdz septembra vidum peļņa, ko Ukraina guvusi no elektroenerģijas eksporta, pārsniedza četrus miljardus grivnu (aptuveni 112 miljonus eiro).
Jau ziņots, ka Kijivas centru pirmdienas rītā satricinājuši vairāki sprādzieni, kurus, visticamāk, izraisījuši Krievijas raķešu triecieni. Sprādzienos ir cietušie un bojāgājušie.
Krievijas karaspēkam naktī uz svētdienu ar raķetēm apšaudot dzīvojamās mājas Zaporižjā, nogalināti 13 un ievainoti 89 cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas. Raķetes trāpījušas gan daudzdzīvokļu ēkām, gan privātmājām.
Sestdien ap pulksten 6 uz Krimas tilta, kas ir vienīgais sauszemes transporta savienojums starp Krieviju un okupēto Krimas pussalu, notika sprādziens, kā rezultātā aizdegās pa dzelzceļu braucoša vilciena degvielas cisternas un sabruka daļa autoceļa.