Severodoņecka, Ukrainas karavīrs
Foto: EPA/Scanpix/LETA
Krievijas spēki naktī raidījuši vairāk nekā 100 šāviņu uz Ņikopoles pilsētu, kas atrodas pāri Dņepras upei pretī Zaporižjas atomelektrostacijai (AES), ievainojot trīs cilvēkus, paziņojis Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas priekšsēdētājs Valentīns Rezņičenko.

Ienaidnieks septiņas reizes apšaudīja pilsētu ar reaktīvajiem mīnmetējiem "Grad" un smago artilēriju.

"Uz mierīgo Ņikopoli tika izšauts vairāk nekā 100 šāviņu! Viens no tiem ielidoja tieši privātmājā. Tas ievainoja sešus gadus vecu meiteni un viņas māti. Viņas un vēl viena uzbrukumā ievainota sieviete tagad atrodas slimnīcā. Smagi," pavēstīja Rezņičenko.

Pilsētā nodarīti postījumi vairāk nekā 30 daudzstāvu māju un privātmāju, gāzes vadiem un elektrolīnijām. Nodarīti postījumi diviem uzņēmumiem, diviem bērnudārziem, skolai, veikaliem un labdarības organizācijas birojam.

Zaporižjā bojāgājušo skaits sasniedz 242

Zaporižjas pilsēta un Zaporižjas rajons kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma bija pakļauti 202 Krievijas raķešu triecieniem, kuros nogalināti 242 cilvēki, preses konferencē paziņoja Zaporižjas apgabala policijas priekšnieks Artems Kisko.

"Triecienos gāja bojā 242 civilpersonas - Zaporižjas pilsētas iedzīvotāji, tai skaitā 10 bērni," sacīja Kisko.

Viņš piebilda, ka šajos raķešu triecienos arī tika ievainoti 713 cilvēki, no kuriem 39 bija bērni.

Policijas priekšnieks atzīmēja, ka gandrīz visas apšaudes notikušas naktī - no plkst.22 līdz plkst.8. Galvenie apšaužu objekti bija civilā infrastruktūra, viesnīcas, atpūtas nami, mācību iestādes. Vislielākie postījumi tika nodarīti privātmajām un daudzdzīvokļu namiem.

Glābēji Zaporižjā turpina pārmeklēt māju gruvešus, kurās bija trāpījušas ienaidnieka raķetes. 23 cilvēki tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts.

Mērķis - Ukrainas enerģētikas infrastruktūra

Krievija kopš pirmdienas ar raķetēm ir apšaudījusi apmēram 30% no Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem, otrdien paziņoja Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

"Mēs sūtām šo vēsti mūsu partneriem: mums ir jāaizsargā debesis. Krievi nespēlē nekādas spēles ar starptautiskajām tiesībām. Viņiem ir vienaldzīgas jebkādas starptautiskas vienošanās vai konvencijas," sacīja ministrs.

Haluščenko sacīja, ka viens no šo apšaužu iemesliem ir tas, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropu "palīdz Eiropas valstīm ietaupīt uz Krievijas gāzi un oglēm". Viņš piebilda, ka Ukraina cenšas "ātri atjaunot savienojumu no citiem avotiem". Ministrs atzīmēja, ka Ukrainas energosistēma "vēl arvien ir stabila", bet aicināja partnerus nodrošināt "pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuras tiešām var palīdzēt mums aizsargāt mūsu infrastruktūru".

Krievija pirmdienas rītā veica plašu raķešu triecienu visai Ukrainas teritorijai, palaižot 84 spārnotās raķetes un 24 dronus.

Apšaužu rezultātā cieta apmēram 70 objekti, tai skaitā 29 kritiskās infrastruktūras objekti. Dažos apgabalos radās pārrāvumi elektroapgādē, pārtrūka mobilie sakari.

Raķešu apšaužu veikšanai Krievijas karaspēks izmantoja stratēģiskos bumbvedējus "Tu-160" un "Tu-95", kas pacēlās gaisā Astrahaņas rajonā un veica treicienus ar raķetēm "H-101" un "H-555" no Kaspijas jūras rajona.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!