Otrdienas, 18. oktobra, rītā Krievija kārtējo reiz veikusi triecienus pa dažādām vietām Ukrainas teritorijā. Gaisa trauksme no pulksten 4.40 līdz 8.20 bija spēkā visā valsts teritorijā, vēsta aģentūra UNIAN.
Lïdz šim zināms par vienu bojāgājušo un diviem ievainotajiem.
Vairāki sprādzieni atskanējuši Harkivā, ziņo pilsētas mērs Igors Terehovs.
"Harkiva tiek apšaudīta – pilsētā piecu minūšu laikā bija divas sprādzienu sērijas. Provizoriskā informācija liecina, ka triecienam pakļauts viena no pilsētas ražošanas uzņēmumiem rajons," viņš raksta.
Savukārt Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oļegs Sinegubovs ziņo, ka triecieni notiek arī pa Harkivas rajonu, un iesaka cilvēkiem palikt patvēruma vietās. Apšaužu dēļ Harkivā uz laiku apturēta metro darbība, kas jau ir atsākta.
Sprādzieni notikuši arī Dņipro pilsētā. Tiek ziņots, ka triecienos cietuši divi enerģētiskās infrastruktūras objekti.
Par sprādzieniem, pārtrauktu elektrības padevi un bojātu enerģētikas infrastruktūras objektu tiek ziņots arī no Žitomiras. Sprādzieni nograndējuši arī Krivijrihā un Mikolajivas apgabalā.
Kijivas apgabalā darbojušās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba gan aicina iedzīvotājus neizplatīt foto un video ar pretgaisa aizsardzības darbu un tā rezultātiem, kā arī naidīgajiem objektiem.
Vēlāk otrdien Kijivas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja, ka arī Kijivā nogranduši vairāki sprādzieni un bojāta kritiskā infrastuktūra.Mediji ziņo, ka trīs tricieni bijuši vērsti pret energoapgādes objektiem Kijivas kreisajā krastā.
Ziņots, ka pirmdien, 17. oktobrī, Ukraina piedzīvoja masīvu Krievijas uzbrukumu ar Irānas ražojuma droniem-pašnāvniekiem. Uzbrukuma epicentrā bija galvaspilsēta Kijiva.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
