Kopš 10. oktobra Krievijas triecienos pa kritisko infrastruktūru ir sagrauta aptuveni trešdaļa elektrostaciju, kas novedis pie masveida elektroenerģijas padeves atslēgšanas visā valstī, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Vēl viens Krievijas teroristisko uzbrukumu veids: uzbrukt enerģijas un kritiskajai infrastruktūrai. Kopš 10. oktobra 30% Ukrainas spēkstaciju ir sagrautas, izraisot masīvus atslēgumus visā valstī," Zelenskis ierakstījis savā "Twitter" kontā.
Prezidents secina, ka sarunas ar agresoru šādos apstākļos nav iespējamas: "Nav vairs vietas sarunām ar Putina režīmu."
Savukārt Prezidenta birojā uzsver, ka, ja triecieni pa enerģētiskās infrastruktūras objektiem turpināsies, valstī iespējama nepārtraukta elektroenerģijas atslēgšana, ziņo aģentūra UNIAN. Pašlaik situācija ir kritiska visā valstī, un reģioni ir atkarīgi cits no cita, skaidro birojā.
Otrdien, 18. oktobrī, spēcīgs Krievijas trieciens skāris enerģētikas objektu Dņipro, infrastruktūra bojāta arī Kijivā un Žitomirā, atgādina medijs.
Kritiskās infrastruktūras bojājumu dēļ Polija pirms ziemas sākšanās gatavojas jaunam bēgļu pieplūdumam no Ukrainas, norāda UNIAN.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
