Krievija otrdien paziņoja par civiliedzīvotāju evakuāciju no tās okupētās Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas, atzīstot, ka Krievijas karaspēka stāvoklis Ukrainā ir "saspīlēts" Ukrainas pretuzbrukuma dēļ.
Krievijas ģenerālis Sergejs Surovikins, kurš iecelts par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā, paziņoja, ka armija gatavojas evakuēt civiliedzīvotājus no Hersonas.
Hersona bija pirmā Ukrainas lielpilsēta, kuru Krievijas armija ieņēma pēc pilna apjoma iebrukuma sākuma 24. februārī, bet Ukrainas Bruņotie spēki pēdējās nedēļās ir pietuvojušies šai pilsētai, turpinot sekmīgu pretuzbrukumu.
"Krievijas armija pirmām kārtām nodrošinās [Hersonas] iedzīvotāju drošu evakuāciju," Surovikins paziņoja valsts telekanālam "Rossija 24", raksturojot situāciju kā "ļoti grūtu" gan civilistiem, gan Krievijas karavīriem.
"Ienaidnieks neatsakās no mēģinājumiem uzbrukt Krievijas karaspēka pozīcijām," viņš piebilda.
Surovikins pirms tam apgalvoja, ka Krievijas karaspēka pavēlniecībai ir dati par Ukrainas armijas plāniem dot triecienu Hersonai un Kahovkas HES aizsprostam, kas radītu teritoriju applūšanas draudus.
Krievijas ieceltais Hersonas apgabala gubernators Vladimirs Saļdo paziņoja, ka četru Hersonas apgabala municipalitāšu civiliedzīvotāji tiks "organizēti pārvietoti" uz Dņepras upes kreiso krastu. Viņš izskaidroja šo lēmumu ar "masveidīgu aizsardzības nocietinājumu veidošanu, lai jebkurš [Ukrainas] uzbrukums tiktu atsists".
'The New Yorker': Ukrainā ir sākusies kara ceturtā fāze
Ukrainā notiekošajā karā pret Krieviju ir sākusies ceturtā fāze pēc Krievijas mēģinājuma nelikumīgi anektēt uz laiku okupētos apgabalus, teikts ASV žurnāla "The New Yorker" rakstā, atsaucoties uz Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Reznikovu.
Kad Reznikovs septembra sākumā brauca uz ASV Ramšteinas aviobāzi Vācijā, kur NATO valstu amatpersonas apsprieda militāro atbalstu Ukrainai, karš bija fāzē, kuru viņš nosauca par trešo.
"Pirmajā fāzē vienkārši vajadzēja apturēt ienaidnieku tajās vietās, līdz kurām tam izdevās izlauzties," sacīja Reznikovs. Tā bija kauja par Kijivu un par Ukrainas kā suverēnas valsts izdzīvošanu, un to Krievija zaudēja.
"Otrajā fāzē vajadzēja stabilizēt fronti un sasniegt kaut ko, kas līdzinātos vienlīdzīgai spēku pretstāvei kaujas laukā," sacīja Reznikovs. Krievija, kas bija okupējusi vairākas svarīgas pilsētas Ukrainas dienvidos un austrumos, saglabāja ievērojamu pārsvaru smago ieroču ziņā, un tās tāla darbības rādiusa raķetes varēja sēt teroru un nāvi kaujas laukā un ārpus tā, attīrot ceļu Krievijas karaspēka virzībai uz priekšu. Tomēr Ukraina saņēma pietiekami daudz artilērijas sistēmu un munīcijas no ASV un citām NATO valstīm, lai adekvāti atbildētu.
"Tas ļāva valsts militārajai un politiskajai vadībai nopietni padomāt par trešo fāzi. Tas ir, uzbrukuma operācijas uzsākšanu," sacīja Reznikovs. Šajā fāzē Ukrainas armija atkaroja Harkivas apgabalu un sāka virzīties uz Donbasa pilsētām un ciemiem.
Krievijas paziņojums par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, kas Krievijā tika galīgi noformēta 5. oktobrī, bet kuru starptautiskā sabiedrība noraidīja, faktiski iezīmēja ceturto kara fāzi. Putins tagad padarījis savu varu atkarīgu no spējas paturēt šīs teritorijas, kuras viņš pasludinājis par Krievijas daļu, cerot, ka karadarbības eskalācija atbaidīs ne tik daudz Ukrainu, cik Ukrainas atbalstītājus Rietumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
