Astoņus mēnešus pēc iebrukuma sākuma Krievijas militārās vadības galvenie elementi darbojas arvien neefektīvāk. Taktiskā līmenī okupantiem gandrīz noteikti arvien vairāk trūkst spējīgu Krievijas jaunāko virsnieku, kas organizētu un vadītu nesen mobilizētos rezervistus, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona norāda, ka aculiecinieku liecības ļauj secināt, ka 11 Krievijas karavīru nošaušana netālu no Belgorodas, ko 15. oktobrī veica kāds mobilizētais karavīrs, notika pēc virsnieka izteiktiem aizskarošiem komentāriem pret iesauktajiem no etniskajām minoritātēm.
Vāja zemākā līmeņa vadība pasliktina zemo morāli un slikto vienību saliedētību daudzās Krievijas spēku daļās, raksta Lielbritānijas ministrija.
Četri no pieciem ģenerāļiem, kas tieši vadīja iebrukuma elementus 2022. gada februārī, tagad ir atlaisti. Viņu aizvietotāji līdz šim ir panākuši pieticīgus uzlabojumus kaujas laukā. Vadības nepārtrauktības trūkums Krievijai, visticamāk, būs vairāk traucējošs nekā Rietumu militārajā sistēmā, jo saskaņā ar Krievijas doktrīnu plānu izstrāde lielā mērā ir pakļauta komandierim personīgi, nevis plašākam personālam, kas pie tiem strādā kopīgi, noslēgumā ziņo britu izlūki.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.