Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdien parakstītais dekrēts par karastāvokļa ieviešanu Luhanskas un Doneckas "republikās" un ieņemtajās Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijās liecina par nopietnām Krievijas grūtībām karā ar Ukrainu, sacīja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs.
Viņš uzsver, ka ir jāsaprot, ka Maskavā un citās Krievijas pilsētās dzīvojošie karastāvokļa ieviešanu neizjutīs. Lielākās izmaiņas sagaidāmas tieši Donbasa "republikās" un Zaporižjas un Hersonas apgabalos, un to izjutīs gan šo teritoriju iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi.
"Šajās teritorijās sāks darboties īsti kara likumi, jo Krievija varēs stingrāk kontrolēt cilvēku plūsmu, likt tiem strādāt virsstundas, kā arī vietējai varai būs iespēja atsavināt iedzīvotāju īpašumus, tai skaitā kustamo un nekustamo īpašumu," uzsvēra Maklakovs, papildinot, ka cietīs arī uzņēmumi, kurus varēs izmantot kara vajadzībām.
Viņš uzskata, ka Putina lēmums liecina par nopietnām problēmām kara frontē, un ka tuvākajā laikā Krievijai šajos reģionos klāsies smagi.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstījis dekrētu par karastāvokļa ieviešanu Luhanskas un Doneckas "republikās" un ieņemtajās Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijās.
Par dekrēta parakstīšanu Putins paziņoja Krievijas Federācijas Drošības padomes sēdē.
Viņš pavēstīja, ka šajās teritorijās "pirms pievienošanās Krievijai bija karastāvokļa režīms". "Tagad mums ir jāformalizē šis režīms jau Krievijas likumdošanas ietvaros. Tāpēc es parakstīju dekrētu par karastāvokļa ieviešanu šajos četros Krievijas Federācijas subjektos," paziņoja Putins.
Viņš norādīja, ka dekrēts "nekavējoties tiks nosūtīts apstiprināšanai Federācijas padomei". "Par šo lēmumu ir informēta arī Valsts dome," pavēstīja Putins.
Putins 5. oktobrī parakstīja likumu par četru daļēji okupēto Ukrainas apgabalu aneksiju.
Likumā teikts, ka Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabali tiek uzņemti Krievijas Federācijā saskaņā ar Krievijas Federācijas konstitūciju.
Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabali rada zemes koridoru starp Krieviju un Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ko Krievija anektēja 2014. gadā. Pieci apgabali kopā veido aptuveni 20% no Ukrainas teritorijas.
Krievijas karaspēks nekontrolē visu Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritoriju, un Kremlis vēl nav paziņojis, kādās robežās iecerējis to anektēt.
Turklāt šis Krievijas patvarīgais akts starptautiski nekādas tiesiskas sekas neizraisa.
Krievija no 23. līdz 27. septembrim okupētajās Ukrainas teritorijās, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības, organizēja fiktīvas nobalsošanas par okupēto teritoriju aneksiju. Visas rietumvalstis jau paziņojušas, ka negrasās jebkādā veidā atzīt šos pseidoreferendumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
