Maskava turpina deportēt ukraiņu bērnus uz Krieviju, izmantojot atpūtas un rehabilitācijas programmu finansējumu, lai attaisnotu iespējamu Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu pārkāpumus, informē domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
Krievijas amatpersonas turpina atzīt, ka Maskava deportē bērnus uz Krieviju saskaņā ar adopcijas un "brīvlaika" shēmām. Agresorvalsts mediji 26. oktobrī ziņoja, ka Krievijas bērnu tiesību komisāre Marija Ļvova-Belova adoptējusi ukraiņu bērnu, kurš tika deportēts no Mariupoles. Ļvova-Belova apgalvoja, ka Krievijas amatpersonas no Mariupoles uz Krieviju atvedušas 31 bērnu un ka viņas birojs strādā, lai "reabilitētu" ukraiņu bērnus no aktīvās kaujas zonām.
Maskava izmanto arī "atpūtas brauciena" attaisnojumu. Ziņots, ka vairāk nekā 500 bērnu no Enerhodaras devās "brīvlaikā" uz okupētajām teritorijām. Kremļa propaganda apgalvo, ka bērni tur iziet "izglītības programmu" un iegūst "jaunas zināšanas", raksta ISW.
Krievijas ieceltais Sevastopoles gubernators Mihails Ravozžajevs apgalvoja, ka bērni no okupētās Hersonas pilsētas un Enerhodaras piedalījās "ekskursijās" Sevastopolē. Šie ziņojumi atbilst ISW iepriekšējiem novērojumiem, ka Krievijas amatpersonas ir izmantojušas atpūtas un rehabilitācijas programmu finierējumu, lai attaisnotu Ukrainas bērnu deportāciju uz Krievijas kontrolēto teritoriju un apgabaliem.
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.