ASV ir paātrinājušas savu modernizēto taktisko kodolbumbu B61-12, kam jāaizstāj novecojušie krājumi, izvietošanu NATO bāzēs Eiropā, atsaucoties uz saviem avotiem un diplomātisko saraksti, ziņo medijs "Politico".
Iepriekš B61-12 izvietošana Eiropā bijusi plānota ne agrāk par 2023. gada pavasari, taču tagad plānots tās piegādāt jau decembrī.
Medijs arī norāda, ka 15 NATO sabiedroto sanāksmē dalībnieki pauduši bažas par to, ka alianse nedrīkst padoties diktatora Vladimira Putina kodolšantāžai.
Ņemot vērā Krievijas pieaugošo kodolretoriku, daļa sabiedroto pieprasījuši turpināt konsultācijas NATO, lai nodrošinātu pastāvīgu gatavību un informācijas apriti.
Pati atombumbas B61 modernizācija notiek jau daudzus gadus un nav saistīta ar notikumiem Ukrainā, žurnālistiem paskaidroja Pentagonā.
B61 ir atombumbu saime, kuras pirmie eksemplāri izstrādāti sešdesmitajos gados, un piedzīvojusi daudz variāciju. Vairums no tām jau ir novecojušas.
B61-12 programma paredz nomainīt vecākas ieroča versijas, tostarp aptuveni 100 atombumbas, kas glabājas bāzēs Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Nīderlandē un Turcijā.
Modernizēto kodolbumbu var nest gan amerikāņu, gan sabiedroto lidmašīnas, tostarp F-15, F-16, F-35 un "Tornado".
Jau ziņots, ka pēc Krievijas nespējas gūt kāroto uzvaru kaujas laukā Ukrainā, Kremlis ir aktivizējis kodolretoriku, solot aizsargāt "Krievijas teritoriju" (attiecīgi arī nelikumīgi anektētos Ukrainas apgabalus) ar "visiem līdzekļiem".
Daudzi eksperti sliecas domāt, ka, ja Maskava ķersies pie kodolieročiem, visticamāk, tas būs taktiskā līmeņa kodoltrieciens (ierobežotas jaudas bumba ar lokālu ietekmi). Savukārt ASV ir brīdinājušas, ka atomieroču pielietošanas gadījumā sekas Krievijai būšot katastrofālas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
