Neslēpšu – sarunas ar biezā slānī sapulcētajām amatpersonām un valdību pārstāvjiem mani garlaiko. Tajās nesadzirdu neko jaunu, aizraujošu. Tās drīzāk kalpo par efektīvu pretlīdzekli bezmiegam...
Tādēļ, kā ierasts, no ministriem, eksprezidentiem un vēstniekiem turējos pa gabalu, bet uz sarunu aicināju pieredzējušo analītiķi, neatkarīgās ģeopolitiskās analīzes un konsultāciju firmas "Oxford Analytica" direktoru Niku Redmanu. Iepriekš viņš bijis redakcijas direktors domnīcā "International Institute for Strategic Studies", kas primāri analizē starptautiskās drošības jautājumus.
"Nezinu, vai kaut ko no manis teiktā varēsi izcelt virsrakstā," pēc intervijas smej Redmans. "Gan jau kaut ko atradīšu," ar viltīgu smīnu sejā viņam atbildu. Mans sarunu partneris izrādījās pārāk pieticīgs – šajā intervijā, kurā runājām ne tikai par Krievijas karu Ukrainā, bet arī spriedzi Ķīnas un Taivānas starpā un potenciālu kodolieroču izmantošanu kādā no starptautiskajiem konfliktiem, varēju atrast vismaz četrus dažādus citātus, ar kuriem izrotāt virsrakstu.
Ar Redmana frāzi par grūtajiem laikiem, kuri sagaida Krieviju, tad arī aicinu jūs apskatīt manu šī gada "Rīgas konferences" vērtīgāko suvenīru.
Kurš no šiem diviem aspektiem, jūsuprāt, drīzāk veicināja Putina lēmumu uzsākt pilna mēroga invāziju Ukrainā – pārliecība, ka Rietumi ir pārāk sašķelti un nespēs efektīvi vērsties pret Maskavu, vai arī pārliecība par Krievijas bruņoto spēku varenību, kas ļaus ātri un viegli sasniegt izvirzītos mērķus neatkarīgi no Rietumu atbildes?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
