Krievijas kaimiņvalstīs strauji audzis ES sadzīves tehnikas imports; detaļas Maskava varētu izmantot arī militāriem mērķiem  (9)

Saskaņā ar ES statistikas aģentūras "Eurostat" datiem no janvāra līdz augustam Armēnija no ES importējusi vairāk veļas mazgājamo mašīnu, nekā divus iepriekšējos gadus kopā. Savukārt Kazahstāna iepirkusi ledusskapjus 21,4 miljonu dolāru apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Turklāt abas valstis 2022. gada pirmajā pusē palielinājušas arī elektrisko piena atsūcēju importu – Armēnija iepirkusi trīs reizes vairāk šo iekārtu, bet Kazahstānā pieprasījums audzis par 663%. Abās šajās valstīs dzimstība šogad ir samazinājusies, atzīmē "Bloomberg".

Krievija tirdzniecības statistikas datus nepublicē, bet Kazahstānas dati liecina, ka 2022. gadā strauji augušas ledusskapju, veļasmašīnu un elektrisko piena atsūcēju piegādes uz Krieviju.

Tā ledusskapju eksports no janvāra līdz augustam audzis 10 reizes, bet piena pumpīšu – vairāk nekā divas reizes. Savukārt veļasmašīnas Kazahstānā Krievija iepirkusi 7,5 miljonu dolāru apmērā, lai gan iepriekšējos divos gados šis rādītājs bija tuvu nullei.

"Bloomberg" pieļauj, ka Krievija no sev tuvajām valstīm sadzīves tehniku varētu iepirkt, lai cīnītos ar deficītu savā tirgū. Netiek izslēgta arī versija, ka Krievijas kompānijas varētu izjaukt šo tehniku, lai to komponentes un pusvadītājus izmantotu ražošanā.

Turklāt "Bloomberg" aptaujāti Eiropas ierēdņi pauduši bažas, ka vismaz daļa preču un to sastāvdaļu var tikt izmantotas militāriem mērķiem.

Septembrī Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Krievija militārajam aprīkojumam izmanto čipus no ledusskapjiem un trauku mazgājamām mašīnām. Maijā to pašu apgalvoja ASV. "Bloomberg" avoti pieļauj, ka militāriem mērķiem var tikt izmantotas arī citu elektropreču detaļas.

Medija publikācijā atgādināts, ka Krievijas okupanti Ukrainā bieži redzēti nolaupām sadzīves tehniku, tomēr nav skaidrs, cik daudz no tā darīts valsts uzdevumā.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.