Belgorodas aculiecinieki. attēls no sociālajiem tīkliem

Krievijas pilsētas Belgorodas iedzīvotāji vērsušies policijā saistībā ar nelegāli izmestiem cinka zārkiem, kuros mājās pārved Ukrainā kritušos okupantus, vēsta vietējais portāls "Fonar".

Kā raksta izdevums, vairāki cinka zārki kopā ar ikonām un maisiem atrasti aiz garāžām Provoļnas ielā. Kā vēlāk noskaidrots, zārkus izmetusi kāda no apbedīšanas firmām, kas saņem Ukrainā kritušo ķermeņus.

Pēc tam, kad kritušie jeb "krava 200", kā to sauc militārajā žargonā, tiek nogādāta pilsētā, tuvinieki savus radiniekus apglabā koka zārkos. Savukārt apbedīšanas kompānija tā vietā, lai cinka zārkus utilizētu saskaņā ar noteikumiem, izmetusi tos izgāztuvē, kur tos vēlāk atraduši iedzīvotāji.

Belgorodas apgabala Iekšlietu ministrijas pārvaldē medijam apstiprina, ka par minēto pārkāpumu ir sākta pārbaude. Uz notikušo ir reaģējis arī Belgorodas mērs Antons Ivanovs.

"Šie ļaudis vairs nekad nepiedalīsies mūsu kritušo karavīru atvadu ceremonijās," norādījis mērs.

Vainīgos apbedīšanas kompānijas darbiniekus policija meklē jau vairākas dienas, viņš atklāj.

Krievijas Aizsardzības ministrija datus par Ukrainā kritušo karavīru skaitu nepublisko, bet pēdējo reizi mobilizācijas izsludināšanas dienā 21. septembrī ziņoja par 5937 bojāgājušajiem.

Tas gan ir daudz mazāk par Rietumu izlūkdienestu aplēsēm. Raidsabiedrībai BBC un "Medizona" no atvērtajiem avotiem ir izdevies apstiprināt vismaz 7822 Krievijas karavīru nāvi. Saskaņā ar Ukrainas jaunākajiem datiem Krievija līdz šim zaudējusi vairāk nekā 72 tūkstošus karavīru.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!